0190-Ciprians-Apsenieks-0007
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-22
#LFK-190-23
#LFK-190-24
#LFK-190-25
#LFK-190-26
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-05-21 18:23:08
Atšifrējums Pavasars kad saldu smaršu [smaržu] kaisa, 
Visa daba jauki mīlējas, 
Tavs sirds=mīļais staigā
Mundri, droši piemin tevi
Ar saldām nopūtām. 

23

Man pašam sava mājiņa
Iekš skaista puķu dārziņa.
Viena strauja upe cauri skrien, 
Kur mīlestība ar kājām brien. 
Viens kupls koks no tālienes
Šo mājiņu ir apsedzis.
Es apakš koka apguļos, 
Un miegā sapni redzēju:
Viens jauneklis man piegulās, 
Un pie mans cieti piespiedās.
Tam mati bija dzelteni, 
Un vaigi rožu sarkani, 
Un vina augums ziedēja, 
Kā paradizes puķīte. 

24

Es mūžam nazaavu
Mātes kurpu kājiņā. 
Mātes kurpes slaidas bija, 
Ieslīdēju tautiņās. 
Es neietu tautiņās, 
Kam māmiņa nagujuse;
Es māmiņa gan neietu, 
Kam Laimiņa nelikuse. 

25

Irbe svelpa siliņā, 
Es atsvelpu ecēdams. 
Šķiet irbīti iztekot - 
Iztek ciema dzeltōnīte. 

26

Bristi purvu vai nebristi?
- Baltas zeķes kājiņā. 
Iet tautās vai neiet?
- Tautām barga māmuliņa.