0190-Ciprians-Apsenieks-0008
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-27
#LFK-190-28
#LFK-190-29
#LFK-190-30
#LFK-190-31
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-05-28 19:47:21
Atšifrējums

27

Žagatiņa žvadzināja
Tautu nama pakaļā. 
Tā nebija žagatiņa, 
Tā bij tautu māmuliņa. 

28

Kur, priedīt, virši tavi?
Celmi vien līdumā. 
Kur, māmin, tavas meitas?
Krēsli vien istabā. 
Krēsli vien istabā, 
Ik pie krēsla vainadziņš. 
Ik pie krēsla vainadziņš, 
Aiz zeltīti gredzeniņi. 

29

Trīs priedītes siliņā, 
Visas vienu šmougumeņu. 
Trīs meitines māminai
Visas vienu skaistumiņu. 
Vienu ņemu, otra nāca, 
Treša līdzi taisījās. 

30

Skaistu cirtu bērzu birzi, 
Vēl skaistāku audzināju;
Skaistu vedu brāļam sievu
Vēl skaistāku pats atstāju. 

31

Es stāv uz augsta kalna
Skatos jūriņā. 
Mans mīlais tur aizbrauca
Uz tālu svešumu. 
Kā viņš man roku sniedza, 
Kā viņš man bučoja!
- Kam, mīļākā, tu raudi?
Noslauki asaras, 
Lai rimstas tavi gaudi, 
Drīz, drīz es pārnākšu. 
Es stāv uz augsta kalna
Un skatos jūriņā. 
Tur redzu es tāli 
Viena maza laiviņa peld. 
Tas gulēja tur laivā
Ar bālu vaidziņu.