0190-Ciprians-Apsenieks-0009
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-31
#LFK-190-32
#LFK-190-33
#LFK-190-33a
#LFK-190-34
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-07-01 01:19:04
Atšifrējums Tam mutīte bij auksta, 
Tam sirsniņa nepukstēja, 
Rau, mīļais, celies augšā!
Es tava mīlākā. 

32

Māte meitu audzēdama
Škitas pili mūrējot.
Atnāk tautas, aizved meitu, 
Paliek māte žēlabās. 

33

Sīka, maza es gulēju
Šūpulīša dibenā, 
Jau tautām kumeliņi
Mauru mina pagalmā. 

33a

Šūpo mani, māmuliņa, 
Vizulīšu šūpulī. 
Nāks tautiņas, dos naudiņu, 
Ņems ar visu šūpulīti. 

34

Es zinu, kas tai meitiņai, 
Kam nakti miegs nenāk. 
To mīlākais ir atstājis
Iekš sūrām asarām. 
Un viņš par viņas asarām
Gan tikai pasmejas. 
Smej, smej, tu lielais viltinieks, 
Gan reiz tu raudāsi!
Dēl tavas lielas viltības
Man dzīvība ir jāzaudē.
Man dzīvība ir jāzaudē
Iekš plašas Daugavas.
Pa Daugav's krastiem staigādams
Viņš gauži raudāja. 
Nāc ārā, mana mīlākā, 
Es tevi mīlēšu. 
Es tevi tāpat mīlēšu
Kā senāk mīlēju.