0190-Ciprians-Apsenieks-0010
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-35
#LFK-190-34
#LFK-190-36
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-07-01 01:51:11
Atšifrējums Par vēlu par vēlu tavs bals [balss] man skan 
Es miera dusēšu, es labāk mierā dusēšu
Iekš plašas Daugavas.
Dzer manas sūrās asaras
Kur tu sen sakrājis. 

35

Priekš gadiem biju Ancītis, 
Vēl savā jaunībā
Tie danči, spēles, muziki, 
Kā tie man patika! 
Un kā tas iet ar vienu vēl, 
Man bij sirds=mīlākā
Tai bij gan maza kājiņa
Un balta rociņa, 
Mati gaiši dzelteni, 
Un zilas actiņas.
Vēl pusgads nebij pagājis, 
Jau es bez meitenes.
Tas zirgu zaglis, ratu taps!
Tam kāzas rudenī.
Par sievu ņem to meitini [meiteni],
Ko es izredzējis.
Tam elles prauļam
Vajadzējt ieskriet elles dibenā, 
Ne vēl to manu mīlu ņemt!
Kab tu izpūtētu!
Kab tev' velns norautu! 

36

Es no pašas jaunības
Mīlēju tās meitiņas. 
Lai citas, citas, ko citas gan, 
Bet viena man vismīļa gan. 
Kad viņas es neredzēju, 
Man sirds pilna skumību. 
Reiz dārzā to ieraudzīju
Un mīlīgi uzrunāju: 
Labdien, labdien, man' mīlākā!
Kā klājas tev šai brītiņā?