AtšifrētIepriekšējaisNākamais
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-36
#LFK-190-37
AtšifrējaKristīne LFK
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-01 19:18:45
AtšifrējumsSniedz rociņu un dod mutīti!
Vai pazīsti šo gredzenu?
Ko devi līdz par piemiņu, 
Kad svešumā es aizgāju...
Nu mīli kopā dzīvosim
Un saldus priekus baudīsim.
Lai prieki tā kā saule spīd, 
Un bēdas nekad sirdī mīt!
(Teicēja piezīmē: "Tā ir tik īsta mīlestība!")

37

Dārza tumšā zaļā vietā
Apkampušies sēdēja
Karlis un Anniņa tie abi
Uzticīgā mīlībā. 
Karlis teica: "Anniņ mīļā!
Mīļā kam tu raud' tik daudz?
Iekam pirmās rozes ziedies [ziedēs],
Redzēsi tu atkal mani. 
Karlis tolīdz mājā nāca
Tūlīt dārzā tecēja.
Tūlīt dārzā tecēja, 
Kurs šis Anniņu atstāja. 
Ko tad atrod tan vietā, 
Kur tas Anniņu atstāja?
- Kapu, kur uz krusta rakstīts:
Še dus Anna mirusi. 
Balts un bēdīgs Karlis teica: 
Kur nu mana Anniņa?
Ātri steidzos pie tev's atnākt, 
Raug, tu dusi kapiņā...
Tad no bēdām pārņemts, Karlis
Dienas, naktis raudāja;
Neaizmirsa dien' un nakti
Savu mīļo Anniņu. 

Pierakstīju 1926. gada vasarā no Anna Sockajs Patmalnieku ciema Bērzpils pagastā. Neskatoties uz 72 gadu vecumu, dzied dziesmas ganos iedama ar apbrīnojamu sirsnību un dedzību. Visu vasarā neiespēju pierakstīt. 
Darbības

AtšifrētIepriekšējaisNākamais