0190-Ciprians-Apsenieks-0016
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-49
#LFK-190-50
#LFK-190-51
#LFK-190-52
#LFK-190-53
#LFK-190-54
#LFK-190-55
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-07-06 20:00:56
Atšifrējums

49

Es elkšņu rīkstīti nolauzu, 
Domāj bērza nedabūt;
Neliešam roku devu, 
Domāj cita nedabūt. 
Es izkūlu kunga riju
Ar vītola spriguliņu;
Es nodzīvoju visu mūžu
Ar nelieti tēva dēlu. 

50

Ganos gāju, kreklu šuvu, 
Pie stimbina pamērīju. 
Varbūt, tautām dēli auga
Stimbineņa resnumeņa.

51

Braucit, tautas, uz manim, 
Es bij liela adītāja:
Par vasaru cimdu pāri
Kā margot nomargoju. 

52

Aiz kalniņa linus sēju
Ar apkaltu kumeliņu.
Uz rudeņa atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu. 

53

Balta eimu, balta teku
Bāliņos siena kast. 
Taisiet manim, bāleliņi, 
Balta koka grābeklīti. 
Visu mežu es izgāju, 
Tādu koku neatradu:
Zelta sakni, vaŗa lapām
Sidrabiņa ziediņiem. 

54

Sen gaidīju, nu es dzirdu
No bāliņa to vārdiņu:
Kultu, maltu ļaudaviņa, 
Lai māsiņa pūru dara. 
Izkūluse, samaluse
Palīdz pati piedarīt. 

55

Audzit, mani lini, gaŗi, 
Mirkstat balti ūdenī, 
Lai es varu smalku vērpt
Rīgā dot vēveram. 
Lai es aužu brūtes kreklu, 
Brūtganam nezdauciņu.