0190-Ciprians-Apsenieks-0018
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-60a
#LFK-190-61
#LFK-190-62
#LFK-190-62a
#LFK-190-63
#LFK-190-64
#LFK-190-65
#LFK-190-66
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-07-07 20:46:43
Atšifrējums Meitiņ miega negulēja, 
Sev pūriņu darīdama, 
Raibus cimdus adīdama.
Kuŗu pāri noadīja, 
To atdeva tautiešam:
Še, tautiet, cimdu pārs - 
Mans pirmais adījums. 
Tumsā vērpu, šketerēt
Zagtin zagt māmiņai. 

61

Kaut zināj'si pirma laiks
Kāda dzīve tautiņās, 
Būt' akmeni ievēlusi, 
Ne kājiņu iespērusi.
Tautiņās ir gŗūta dzīve, 
Gaudas, gaudas asariņas. 

62

Tautiets manim laipu meta
Laipu laipas galiņā. 
Labāk tēva dubļus brienu
Ne tautieša laipu minu. 
Tēva dubļi sidraboti, 
Tautu laipa asarota. 

62a

Tēvs man pirka zīda kleitu, 
Gāju zemi slaucīdama. 
Pirks tautietis, nebūs tāda, - 
Pirks naudiņu žēlodams. 

63

Savij manim, māmuliņa, 
Visu puķu vainadziņu.
Ābeļu ziedu vien nevij, 
Tas raud gauži nesajot. 

64

Bitit manu, kamenīti, 
Kad man tevi pamanīt!
Grauz akmeni, dzer ūdeni, 
Tad tu mani pamanīsi. 

65

Jauni puiši mutes deva
Pelēkam akmiņam,
Domādami meitu māti
Ar pelēku villainīt'.

66

Es izvilkšu zīda diegu
Caur pelēku akmentiņu, 
Es izvilkšu puiša domas
Pirmo nakti gulēdama.