AtšifrētIepriekšējaisNākamais
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-67
#LFK-190-68
#LFK-190-69
#LFK-190-70
#LFK-190-71
AtšifrējaKristīne LFK
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-07 20:52:32
Atšifrējums

67

Cerē mani tautu dēls
No rudeņa da rudeņa. 
Viņš sakalta cerēdams, 
Es kā roze noziedēju. 

68

Kā no koka skaida lēca
Tā no puiša valodiņa. 

69

Divdesmit un četri jau, 
Bet vēl manim otra nav.
Apdomā vai tas nav gŗūt'
Vecai un vēl meitai būt. 
Dziju, audeklu un vilnas
Ir man divi tīnes pilnas.
Citām meitām vaigi koši, 
Bet man vēl jo vairāk spoži. 

70

Gauži raud tie bērniņi, 
Redz pamāti, skuju rīkste rociņā. 
Skuju zemes tās tautiņas
Skujas vija vaiņagā. 

71

Trīs vasaras kalpiem gāju, 
Trīs petaki nopelnīju. 
Par to vienu zirgu pirku, 
Par to otru ļaudaviņu.
Par to trešo petaciņu
Oša laivu kaldināju.
Oša laivu kaldināju, 
Abi gali pazeltīti. 
Kad es braucu jūŗas vidū
Visa Rīgas pile spīd. 
- Rīgas kungi brīnējās:
Kam šī tāda oša laiva?
- Tā puisīša oša laiva,
Kurs trīs gadi kalpiem gāja, 
Trīs petaki nopelnīja. 
Par to vienu zirgu pirka, 
Par otro laudaviņu, 
Par trešo petaciņu
Oša laivu kaldināja. 
Darbības

AtšifrētIepriekšējaisNākamais