| Atšifrējums | dāvaniņu. Dzīrotāji to raidījuši prom. Tikai kāda vecenīte par viņu apžēlojusēs [apžēlojusies], paēdinājusi to un apdāvinājusi. Projām iedams vecīts [vecītis] teicis sieviņai: "Ja redzi melnu padebesi tuvojamies, tad nekavējies, bet steidzies Pinteļu kalnā". Tikko vecītis to izteicis tā pazudis. Drizi [drīz] pēc tam sākuši gaudot vēji un gaisā šņāgdams [šņākdams] tuvojies melns mākons [mākonis]. Sieviņa steigšus atstājusi kāzu namu un devusies Pinteļu kalnā. Tiklīdz viņa tur nokļuvusi, nolaidies ezers un, augstas bangas mezdams apracis savos ūdeņos visu ziedošo ieleju un virsaiša pili ar kāzu ļaudīm.
2Mežēkas ezers.
Nītaures pagastā atrodas mazs, bet ļoti dziļš ezers. Lakšu muižā dzīvojis senos laikos kungs, ļoti bagāts. Kādu dienu, sēdēdams zelta karietē, tas atgriezies no ļaužu pēršanas. Ceļš gājis gar Mežekas ezeru. Ezers, kā par brīnumu, aizstiepies priekšā pagū- |
|---|
