1685-Vandzenes-pamatskola-02-0109
AtšifrējaIlze Strēle
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-11-07 12:02:46
Atšifrējums2537
Teicēja A. Grīneizens
Ērmuižas, 62 g.
Tautas pasaka

86. Krancis
Reiz dzīvojusi sīksta saimniece. Viņa nav devusi ēst ne sunim, ne kaķim. Saimnieces suns Krancis kādu dienu gājis uz mežu meklēt ko ēst. Saticis vilku. Vilks prasa: "Uz kurieni tu ej, Kranci?" Krancis atbildējis: "Jāmeklē ko ēst, saimniece nedod ne kauliņa pagrauzt. Runcis jau nomira, arī es varu tik kājas pavilkt." "Ja tu man apsoli jēru," vilks sacīja, "tad pastāstīšu, kad saimniece dod tev vienmēr ēst." Labi. Krancis to apsola. Vilks saka: "Rītu saimniece ies plūkt linus, un viņa ņems arī bērnu līdz. Es atnākšu no meža un nesīšu bērnu prom, bet tu necelies un neskrien man pakaļ, kamēr neesmu mežā. Ja manis vairs neredzi, skrieni tik tad, es bērnu tev atdošu."
Krancis pāriet mājās. Jā. No rīta saimniece iet plūkt linus un paņem bērnu līdz. Bērnu noliek pie statiņa un pati plūc. Arī Krancis apgulstās bērnam blakus. Pēc laiciņa nāk vilks, un paņem bērnu un nes prom. Saimniece to pamana. Viņa sauc "Krancīt, puc vilkam!" "Krancīt, puc vilkam!" Bet krancītis guļ un neliekās ne redzam. Tad saimniece skrien vilkam pakaļ, noglauda krancīti un sauc: "Skrej un Krancīt, skrej!" Krancis redz, ka vilks mežā, ceļās un skrej tam pakaļ. Mežā vilks atdod bērnu un Krancis aiznes saimniecei atpakaļ. Saimniece tik priecīga, iet tūlīt uz mājām, lai iedotu Krancītim ēst. Viņa noņem no plaukta spainīti piena ar visu krējumu un dod Krancītim ēst. No tā laika Krancītis dabū katru dienu ēst.
Otrā dienā atnāk vilks pēc jēra, bet Krancīts nedod. Vilks nosaka: "Tāda jau ir tā pasaules alga."

Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaVandzenes 6-klašu pamatskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.