0210-Aluksnes-vidusskola-0010
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaAlūksnes vidusskolas vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-210-130
#LFK-210-127
#LFK-210-128
#LFK-210-129
#LFK-210-131
#LFK-210-132
#LFK-210-133
#LFK-210-134
#LFK-210-135
#LFK-210-136
#LFK-210-137
#LFK-210-138
#LFK-210-139
#LFK-210-140
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2017-01-13 14:27:16
Atšifrējums X

127

Zīlei spārni nodiluši
Sila malu ložņājot,
Tā nodila ļaužu mēles,
Ap manīm runājot.

128

Ceļaties, ko guļat,
Manʹ auguma pēlējiņi;
Kad kājiņas apausat,
Kad ap manīm runāsat.

129

Nedod, Dievs, neliec Laime,
Meitai mirt vaiņagā:
Gauži raud māmuliņa
Vainadziņu cilādamʹ.

130

Sniegi sniga, lietus lija
Man ejot tautiņās.
Sniegi – tie bij manas bēdas,
Lietus – manas asariņas.

131

Meli, meli – tautu dēls,-
Pieci pūri linu sēji,
Tie bij tavi otri meli,
Talku cēli ravēdams.

132

Lai pļauj sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajag,
Man sieniņš tautiņās,
Sen nopļauts sakasīts.

133

Gauja, Gauja, ne upīte,
Mūs māsiņas, celiņā:
Ne brienama, ne lecama,
Ne apkārt aptekama.

134

Ozols auga pirts priekšā
Zari līka pirtiņā:
Kur sievām pieķerties
Grūtajā stundiņā.

135

Es uzaugu bāliņās,
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiņās nodzeltēju
Kā dzeltena bērza lapa.

136

Dzīvot, man, nedzīvot,
Ar tevīm līgaviņa:
Visi ļaudis tevi teica,
Visi mani nicināja.

137

Tīrumos, klajumos,
Grozīj savu kumeliņu
Tumšajā kaktiņā
Rāju savu līgaviņu.

138

Ne var Dievis, ne var Vellis
Svešu māti apkalpot:
Tecēdama jostu jozu,
Stāvēdama kājas āvu.

139

Dažu labu kalnu kāpu,
Dažʹ ieleju pārtecēju
Dažu labu tēva dēlu
Izaugdama kaitināju.

140

Gaŗām gāju sābra māju,
Lāga puiša neredzēju:
Viens pats bija lāga puisis,
Tas ar bomi cilājams.

?.z.kl. O.Sisenis 1924.g. 26.aug.