| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Ādama Purmaļa dzīvesstāsts |
| Atslēgvārdi |
|
| Atšifrēja | Maija Oše/Ošis |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Labots | 2016-04-30 15:57:34 |
| Atšifrējums | 19. Un nu vakkars klāt iedzennam steigšus vien cūkas un dzosis māja un nu brandvins sāk rādīt savu spēju un nu par vissu vakara krēslu kāmērt liela tumsa jau mettas, skrienam kerramies, un laužamies un vārtamies par pļavu. Kāmērt, māte sāk no mājas kliegt, lai ietot prom uz māju, būs iet ar žagarim kad ne būs tikt prom gullētu tumsa liela, nezin kas tiem puikim tur nu irr noticcis kas nav. Bet kas to deva, zinnāt kad to zinnatu, Kad puikas puddeli uz gājuši, tad būtu puikim pēriens roka gan, ta aizgājam gulētu bet rīta puikas vāji gan. |
| Darbības |
AtšifrētIepriekšējaisNākamais