0910-Davis-Ozolins-01-0009
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaDāvja Ozoliņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-910-204
#LFK-910-205
#LFK-910-206
#LFK-910-207
#LFK-910-208
#LFK-910-209
#LFK-910-210
#LFK-910-211
#LFK-910-212
#LFK-910-213
#LFK-910-214
#LFK-910-215
#LFK-910-216
#LFK-910-216a
#LFK-910-217
#LFK-910-218
#LFK-910-219
#LFK-910-220
#LFK-910-221
Atšifrēja Aivars
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2016-11-23 12:23:15
Atšifrējums 248. Dēli.

204

Dēli kungi, tēvs iet ubagos, māte lāpa kulītes kaktā.
252. Dzērājs.

205

Kad ēdot uz galda daudz uzlīst, tad sieva vaj vīrs dzērājs.

206

Dzērājs nevar taisni iet pa ceļu, ne laimīgais pa ceļu braukt.
257. Gans.

207

Lopus pirmo reizi ganos laizdami kvēpināja ar sveķu - grābeņu - velnsūdu dūmiem, lai nepiesistos ļaunums.

208

Gans ņēma atslēgas līdz, apskrēja trīsreiz ganamo stādu un tad ar slēdzeni apgrieza bultu; to darīja tādēļ, lai lopi nešķirtos.

209

Vakarā mājā sadzinuši, gani pārlauza tās dienas rīkstes un to galus sadūra zemē. Ko tas nozīmēja, to ļaudis vairs neatminejās.

210

Pēc šiem darbiem sākās vispārēja rumelešanās /apliešanās ar ūdeni/.

211

Pirmo dienu gans nedrīkstēja sēdēt, kas sēdēja, tam miegs nāca lopus ganot, augu vasaru. /turp./ pēc 2067.
259. Jauns - vecs. /Vecie un jaunie mūsu dzīvē/
264. Kalejs.

212

Kad zirgu pirmo reizi ap kaļot, tad kalejam vajadzejis nest cimdu pāra, lai zirgam pakavi daudz neplīstu un kājas veselas stāvētu.
265. Kāršuspēlmanis.

213

Kāršu spēlmanis gribēdams arvien vinnēt darot tā: Kad ejot pie vakariņa un kad mācītājs sakot, lai dievs palīdz, tad tas sakot, lai velns palīdz, tad katru reiz vinnejot.
266. Kalps.

214

Kad jauni kalpi atnākuši, tad tiem biezi kāposti jāceļ priekšā, lai ilgi tai mājā dzīvotu.

215

Kad no saimnieku mājas veci kalpi iet laukā, tad tie, kas vēl turpat paliek veci vaj ari jauni kalpi, tad tie veci palicēji lai sviežot ar mālu gabaliem tiem pakaļ, kad pa vārtiem laukā iemot, tā ka lai aiziemot ar visām savām māņu būšanām, tā ka vienā vietā lai nekas nepaliekot kad tā nedarot, tad tiem veciem vaj arī jauniem kalpiem sprāgstot kustoņi jeb arī kaut kādi citi sliktumi tiekot.
269. Kungs.

216

Laicenu Meijeram esot bijis vispār uz muguras kaula spalva, kā zirgam vaj vilka krēpes, kuru arvien sulaini apkopuši.

216a

Esot reiz kāds kungs no Volfu familijas runu turejis un beidzot sacijis: mūs sauc par Volfiem /vilkiem/  un ja mūs sakaitina, tad mēs ar paliekam nikni kā vilki.
272. Laulati.

217

Vakarā laulātiem nevajagot ilgi gultā runāt, tad citus traucējot, to varot tikai jauni ļaudis darīt.
277. Māte.

218

Kad mammai mani niema, tad bij divas blūdas tukšas un trešā nenīka.
280. Mācītājs.

219

Kad bērns mācītājam esot priekšā un ja tas grib lai nav bailes, tad vajaga trīs reiz teikt: "Es vilks, tu jērs, es tevi apēšu". (Zemnieks un mācītājs āža ādā.)
284. Medinieks.

220

Kad grib lai medniekam putni nebēg, tad lai tas lavās pie tiem bez cepures.

221

Kad grib lai teteru šaušnu butkās labi izdodoties, tad vajagot bolvanus jau vakarā ka neviens neredz kulē