0910-Davis-Ozolins-01-0015
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaDāvja Ozoliņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-910-351
#LFK-910-353
#LFK-910-354
#LFK-910-355
#LFK-910-352
#LFK-910-356
#LFK-910-357
#LFK-910-358
#LFK-910-359
#LFK-910-360
#LFK-910-361
#LFK-910-362
#LFK-910-363
#LFK-910-364
#LFK-910-365
#LFK-910-366
#LFK-910-367
#LFK-910-368
Atšifrēja LigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2017-05-04 21:44:21
Atšifrējums 26
neizdodās, vaj nu viņus tārpi apēd, jeb

352

tie tanī gadā ar pelniem apmetās.

353

Gērdacī nevajaga kāpostus ēst, tādēļ ka lācis tanī dienā augšā celdamies pēc kāpostiem meklejot prasidams: "Ģērd, kur mani vakareji kāposti", tad tiem nekādas svētibas neesot. 

354

Piespļauti kāposti tik pa pēcak ja ēd.
404. Kami.

355

Komupīta no auzu miltiem taisita tāda: ņem auzas un tās tad karstā ūdenī izvāra un izvāritas izkaltē sausas, ka var uz roku dzirnavām miltos samalt, kur tad tās tiek rupakas samaltas. Pēc ta pataisa aukstu ūdeni ar sāli, tik sāļainu cik grib un tanī nu miltus iejauc tik biezi, kā biezu putru un liek drusku pastāvet lai sabriest tā ka var apalās pilkās sataisit, kur tad var ēst. Šas pikas nu sauc par auzu komu pītam.

356

Zirņu komupitas taisa tā: Pieksto [Piestā] sagrūž izkaltetas kaņepes smalkas un pēc ta atkal izvāritus zirņu graudus un tad pēdigi abus kopā sagrūstus - ari sāls pieliekama atkal apaļās pikās saitaisitus dod ēst.
Tapat izgatavo ari pupukomupītes.
Zirņu un kamu pītu vairak tiek lietotas, ka auzu.
407. Karaša.

357

Karašam platas acis un šaurs vēders.

358

Ja karašas krāsnī laižot, karašas otradi apsviežas, tad cepeja ilgi nedzīvos.
409. Ķīselis.

359

Auzu ķīseli taisa no dzirnavās smalki samaltiem auzu miltiem tā: Auza [Auzu] miltus iemērc auksta ūdenī, lai tie pastāv tā kādu stundu, tad tos ieliek sietā un ar to uz katla un nu caur sietu, miltus ar drusku ūdens izkāš kādas trīs reizes arvien nospiezadams, kamēr visi smalkie milti caur sietu katlā satecejuši. Kad tas tā padarits, tad katlā esošie milti jāuzvāra, 
27

[910]

359 turp

arvien apjaucot, lai nepiedeg, kamēr tik biezs paliek kā tuma. Kad gatavs, tad laukā paņem un ja atdzēsina kamēr sarec. Tad tas ir ēdams ar saldu pienu.

360

Aluksnes un Opekalna draudzēs mēdz no auzu miltiem pagatavot ta saukto auzu ķīseli. Minetam mērķim jau vakarā remdenā ūdeni iejauc auzu miltus, otrā dienā šķidrumu izsūc caur smalku sietu, lai sēnalas atšķirtu un tad vāra kamēr tiek pietiekoši biezs. Viņu ēd aukstu un siltu ar saldu pienu un kas ar šo virumu apradinasies, tam tas jo smeķigs uzēdamais 
417 Kultene.

361

Aluksnieši un Opekalnieši neka nezin no rudzu miltiem ieraudzetas kultenes jeb skābas putras, un to pazīst, tikai vārda pēc. Jo, ja kāds videnietis šejienieti nosauc par malenieti, tad pēdejais pirmo jo ne reti nolama par skābas putras ēdeju jeb strēbeju.
423. Maize.

362

Sakasnits nebij jagriež ar nazi, lai nesāpetu (vēders) mugura.

363

Kad siltu maizi ar nazi griežot, tad cepejai mugura sāpot; vienumēr ar īkši japārdur garoza un tad jalauž.

364

Siltu maizi negriež ar nazi, jo kas to dara, tas ne tiek debesīs.

365

Kas saka par siltu maizi paldies, ta "paldies" noiet debesīs.

366

Kad maizi cepot, un kad to siltu no krāsns izņemot tad nevajagot tās siltas ar nazi griezt, jo tam tad mugura sāpot, kas to cepis.

367

Siltas maizes ar nazi negriežot, citadi cepejam sākot mugura sāpet.

368

Kad maize ēdot no rokam krīt, tad to ēdejs nav pelnijis