0910-Davis-Ozolins-01-0020
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaDāvja Ozoliņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-910-466
#LFK-910-467
#LFK-910-468
#LFK-910-469
#LFK-910-470
#LFK-910-471
#LFK-910-472
#LFK-910-473
#LFK-910-474
#LFK-910-475
#LFK-910-476
#LFK-910-478
#LFK-910-477
#LFK-910-479
#LFK-910-480
#LFK-910-481
#LFK-910-482
#LFK-910-483
#LFK-910-484
#LFK-910-485
#LFK-910-486
#LFK-910-487
#LFK-910-488
#LFK-910-489
#LFK-910-490
#LFK-910-491
#LFK-910-492
Atšifrēja LigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2016-08-28 21:18:05
Atšifrējums 628. Nams.

466

Kur nams uz nama grūžas, tur abi bojā iet.

467

No savas bērnības atceros, ka Aluksnes draudzes Mālupes pagastā vecie namiņi ar akmens čupu par pavardu un kāsīti katla pakāršnai, ka arī rokas dzirnavas bij vēl lietošanā. Pēdējos gan vairs tikai pie tautisko sutņu malšanas.

468

Ari Lejasciema apkārtnē namiņu pēdas vēl īsti svaigas. Šinī ziņā interesantas ir Lizumas pagasta Dauguļu mājas netālu un Velēnas. Še ne tikai varam redzet namiņu ar savu parasto iekārtu un rokas dzirnam un lubu jumtiem, kuri sastiprinati ar krustā saliktām paresnām kārtīm.
632. Pagrabs.

469

Pirmoreiz kartupeļus pagrabā jeb bedrē berot, vajagot pret ziemas pusi nolikt, tad peles neēdot.

470

Vēl labāk esot, kad peli nositot un to uz kartupeļiem pagrabā uzmetot.

471

Ja tas nelīdzot, tad vajagot vecas pastalas sadedzināt un pelavas pār kartupeļiem izkaisīt, tad neviena pelīte neiešot pie kartupeļiem.
640 Pirts.

472

Kad pirtī kreklu velk, tad katru reiz tēvreize jāskaita, tad laimīgi ejot.

473

Pirts ūdens atliekas visas vajagot salasīt un turklāt no lāvas sārņus nomazgāt, un to ūdeni govīm dot, tad tam pamašas netiekot.

474

Kas pirtī miezn, tam rokas svīst.

475

Kas pirtī arvien lielā siltumā perās, tā miesa paliekot dzeltena kā vaskis.

476

Kas pirtī blusu kaunot, tas savu laimi nomaitājot.

477

Kas pirtī blusu kaun, tās tam ciemā ejot uz drēbēm nākot.

478

Kas sestdienā pirtī spaiņos ūdeni atstājot, tas paliekot piesmircis kā spainis.

479

Pirtī spaiņos nevajagot ūdens atstāt, tad nākot raganas dzert.

480

Pirtī sestdienā vajagot uz lāvas kausiņā ūdens atstāt, tad to nākot Dieva māte Māra dzert.

481

Kas pirtī miezn, tam baltas aitas paejot.

482

Kas pirtī pēdējais ejot, tam sārņi nost neejot.

483

Kad pirti kurinot dedzina vecas slotas, tad pēc pēršanas āda niezot. 

484

Pirti nevarot kurināt ar vecām slotām, citādi vecas sērgas ieperinājoties un neesot lāga gara.

485

Pirtî ejot ikkatram pirts apmeklētājam vajagot pašam ar savu roku priekš sevis garu ar kausiņu jeb garmeti uz krāsns uzmest un sacīt: "Vilks, kašķis mežā, - mīļa veselība mājā".

486

Saimniece pērās sestdienā pēdējā. Nopērusies uzmeta siltuma metamo kausu un slotu uz lāvas teikdama: Paldies, Laimiņ, par pirtiņu, peries]nu tu pati.

487

Kad ejot pirmoreiz svešā pirtī, tad vajagot kaut kādu lupatiņu ap kāju apsiet, tad netiekot nekādas vainas.

488

Jaunâ mēnesī nevajagot pirtî iet un pērties, jo citādi miesa niezot.
644. Rija

489

Rijâ nevar izkapti nest, jo tad salnas tiekot.

490

Kad jaunai rijai pirmo baļķi vedot, tad vajagot to likt augšā uz durvīm, tad stāvot tik augsti dūmi arvien, kā tas baļķis.

491

Riju būvejot vajagot pirmà baļķa ko mājā veduši pàr rijas lodziņu likt, tad tie nedegot.
649. Sieksnis.

492

Kad zirga kreisàs kājas pakavu atrod un to uz durvju