1389-10-02
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 20:48:03
Atšifrējums

115

neesmu cienīga baudīt līdz ar savu tautu to ko parējās tautas bauda, mums pasaules gods un manta nav lemta bet kauns un ubagošana, veca čigāniete to dzirdēdama asaru pilnam acīm sacija, Jūsu augsta izsmalcināšana ir nogājusi tik tāļu ka viņa to īsto laimi neredz, Jums ir daudz zināšanas un augstās skolas bet tas, to nespēj dot ko pasniedz īsta brivība un dzīva daba, bet mēs esam dabas bērni un daba mūs lolo savā klēpī, tā sniedz mums īsto laimi. Ķēniņš un visi zemes valdnieki, ilgojās pēc dabas un pēc viņas brīnum spēku, ko cilvēks gadus simteņus jau pēti un tomēr paliek skolēni kam jasmeļ
Fails1389-10-02
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-115

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.