1389-10-03
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 20:55:20
Atšifrējumszinības no dabas. To dzirdēdāma leelmātes [lielmātes] audžu meita [audžumeita], noslidēja uz soļa kurš atradās viņai aiz muguras un acis aizdarījusi viņa labu laiku pardomājusi pacelās un sniedža savu roku vecaj [vecai] čigānietei un sacija: ja Jums ir kas zinams no manas rokas tanī novērodami ar savu mākslu, tad lūdzu sakat visu ko Jūs tur redzat.
Veca čigāniete drīz uz viņas roku skatīdamās sacija: tavs mužš ir nevisaj [ne visai] garš bet laimīgs. Čigāniete Jaunavas roku atstajūsi, cieši lūkojās viņai acīs, tad Jaunava sacija; ka tad es varu būt laimīga ja es neesmu dabas manteniece [mantiniece] un no viņas lolota un tomēr esmu no dabas bērniem dzimusi. Veca čigāniete piesēsdamas [piesēzdamās] uz sola sacija: Ja Jūs zinat ka Jūs patiesi esat celusēs [cēlusies] no dabas bērniem, kas tad Jums var liegt būt par dabas bērnu un mantot no dabas viņas brīnišķīgas davanas kas ir dāvana bez maksas un davanas bez lūgsanas un kas vien to vēlās var to mantot.
Lielmātes audžu meita [audžumeita] "čigāniete" pagriezūsēs [pagriezusies] pie vecās čigānietes, klusu čuksteja; no šās stundas es gribu atdoties dabas mamulīņas klēpī un gribu būt dabas bērns. Veca čigāniete saka: ja tikai Jūs gribat tad varat būt dabas bērns un no viņas klēpī lolota. Janava [jaunava] atbildēja: es gribu un ari būšu,
Fails1389-10-03
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-115

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.