1389-10-04
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 21:03:18
Atšifrējumses gribu satikties un kopā dzīvot ar savu māti un parējiem dabas bērniem, ja mana māte tikai pie dzīvajiem tad iešu es pie viņas lai īsto mātes mīlestību baudu. Veca čigāniete runa jaunavaj [jaunavai]; tava īstā māte ir dzīva un es esmu tava mātes māte veca un ja gribi tad es tevi varu aizvest pie tavas īstās mātes es zinu kur viņa tagad patlaban atrodas. Veca čigāniete nepaspēja šo vārdus pabeigt ka Jaunava ar saviem apkampieniem savās brūnās ar zelta un dargakmenu gredzēniem pirkstos bija viņas apkampusi un sāka viņas skūptīt [skūpstīt] un klusu raudāt, bet veca čigāniete sacija; darga augsti cienijama freilen, neraudat gan nākotne sacīs ko būs darīt. Jaunava tādus vārdus dzirdedama sacija; mīļa grosmamiņ man tavi vārdi ļoti skumdina, es esmu tavs bērns bet ne augsti cienījama. Sauciet mani par "tu un mīļu bērnu" jo es tā patiesībā esmu, un es ari Tevi saukšu par tu un mīļās grosmamiņas, ja tu ta patiesībā esi, tad man tevis jacienī netik [ne tik] vien ka savu mātes māti bet ari ka pirmās gaismas nesejas kura man sirdi un dvēseli modinājusi uz īstenību. Tagad tu sirds mīļa grosmuteriņ centisimies jo atrāki izbeigt mūsu sarunas (un) ar to ka lai es tieku pie savas mīļotās īstās mātes. Veca čigāniete to
Fails1389-10-04
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-115

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.