1389-10-05
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 21:10:23
Atšifrējumsdzirdējusi it laimigi izsaucās mans mīļais tas atkarajās no tevis ja gribi tad tulīn varu tevi pavadīt līdz tavaj [tavai] mīļotāj [mīļotai] mātej [mātei]. To jaunava dzirdejusi sacija tulīn mums nav iespējams aiziet no šejienes nepamanītiem otri kārt [otrkārt] mana audžu māte [audžumāte] tā ir lielmāte viņa mums ceļu aizsprostos un mani nogādās atpakaļ muižā, bet naktī kad visi būs aizmiguši tad mēs varam bēgt tad mūs neviens neredzēs un ari varēsim taļāk tik celā lai mūs netraucētu taļak ceļu turpināt. Jaunava nozīmēja vietu darzā kur viņa būs ap pulkstens pus diviem [pusdiviem] naktī un ar vecās čigānietes mīļi atvadijusēs [atvadījusies] viņa aizgāja. Ari veca čigāniete aizgāja uz Tuvējām laucenieku mājam. Kad vakars bija iestājies tad veca čigāniete sāka virzīties uz muizas pusi. Naktī vecene muižu darzā nonākusi nostājās nozīmētā vietā un gaidīja atnākam jaunavu. Pagāja stundas pusotras kamēr ieradās nolikta laikā baroneses audžu meita [audžumeita]. Ierodoties čigānietes (audzenes) viņas abas saķērušās tumsā naktī. Viņas abas aizbēga otrpus Kuldīgas pilsētas Saldus miestiņas apkarne [apkārtnē]. Tur mātes atradušās viņas jutās ļoti laimīgas, ari māte bija neizsakami aplaimota ieraudzīdama savu atstātu ap gadu veco mazo meitiņu nakts laika "krumos" un tagad redzēdama lielu pilngadīgu
Fails1389-10-05
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-115

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.