1389-10-06
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 21:17:22
Atšifrējumsskaitu veselu izaugusi un pie tam labi ģerbusēs [ģērbusies] viņa ļoti lepojās ar savu skaisto un gudro meitu viņa macēja vairak valodas un labu aprindu ļaužu, parašas [paražas]. Jaunava ar parējiem čigāniem ļoti labi sapratas. Vārves muižu atstādama čigānu jaunava nebija neka līdzi ņemusi ka vien savas nepieciešamās drēbes ar ko bija ģerbusēs, no parējām mantam ne ka [nekā] nebij [nebija] līdzi ņemusi pat zeta [zelta] un parējās lietas nolikusi piederīgā vietā pat tās rotas kas atradās pie viņas bija nolikusi uz sava nakts galdiņa rakstu zimīti: no visas sirds, ar visdziļāko sajūtu es pateicos labdarim kas man līdz šaj [šai] dienai saaudzējis un vadijis mani gaismas celā, es tagad aizeimu [aizeju] pie savas tautas māsam un brāļiem uz visiem laikiem neliedziet man, dabas bērnam baudīt to ko sajūt mana sirds. Tur ir mana laime un mans prieks tur lai mana dvēsele dzeš savas slāpes no sava dzīva dabas auvota [avota]. Kad lielmāte dabuja zināt ka viņas audžu meita [audžumeita], atrasta čigāniete, ir aizbēgusi un rakstu zimīte ir atstāta uz nakts galdiņa, tad lielmāte steigšus devas uz bēgules guļamo is istabu. Kad lielmāte bija parliecinājusēs ka tiešam viņas audžu meita [audžumeita] atrastā čigānu meitiņa tiesam ir aizbēgusi tad lielmāte dziļi jo dziļi bija satriekta un ļoti bēdajās par
Fails1389-10-06
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-115

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.