1389-10-07
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 21:23:50
Atšifrējumssavu mīļoto audža meitiņu [audžumeitiņu]. Viņa vaimanādama sauca; kaut jel mana mīlūlīte būtu paņēmusi sev līdzi visu savu piederumu kas viņai bij [bija] dāvāts, bet viņa nav ņēmusi līdzi neka. Lielskungs par savas lielmātes audžu meitas [audžumeitas] aizbēgšanu, bija ļoti noskaities un apnemās bēgules vairs muiža neuzņēmt. Lielmātes audžu meita [audžumeita] Lība kopā ar savu vecmāti to nakti bija paspējuši aizbēgt lielu attālumu no Varves muižas uz Kuldigas pilsētas pusi. Drīz lielmātes Lība ar savu vec māti [vecmāti] bij [bija] sameklējušas Lības mātes. Mežā nonākušas uzmeklēja čigānu nometni un pie čigāniem piestājušās sāka apjautāties par Lības māti, neka par sevis nesacīdamas, bīdāmās no pakaļ dzinejiem. Čigāni neka nezinādami Lību noturēja par kādu jaunu baroneses. Lība bija (liela) gara no auguma pagaraku sēju pagaru degunu augstu platu pieri zilām lielām acīm kupliem gariem matiem. Lība izturējās alaž [allaž] miermīlīgi pret visiem tadēl bija cienīta no tiem kas viņu redzēja un pazina. Lībai un viņas vecmātei nenācās grūti atrast tās ko viņas meklējā. Lība ar savas vecmātes, māti atradušas un neaprakstamo prieku baudijušas iesāka visas tris nešķirami kopa dzīvot. Lība norādija matei ka labaki bez ciešanām dzīvot un ka citiem cilvēkiem
Fails1389-10-07
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-115

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.