1389-10-09
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 21:40:01
Atšifrējumsdaudz reiz [daudzreiz] tulīn paradījās ļauna bet patiesībā tas ļaunums tikai bija. Minētās māju iedzīvotāja ceļa gājējiem piedāvaja par naudu laimi ja viņai deva vienu rubli naudas tad tā deva, vienu buteli ar šķidrumu pildītu vielu lai to izdzer un tad droši vien lai dodās uz zirga (andeli) tirgošanu un tad gan jav [jau] pats šķidruma dzereis [dzērējs] būs parliecināts ka tiešam ir arkārtēju laimi nopircis. Laimes pircejs, no budeles [pudeles] šķidrumu izdzērdams paliek stipri apdulis ta ka viņš nejēdz ne ka apsevis kas notiek un tikai pēc dažām stundām budeles [pudeles] iztukšotājs atjēdzās un paliek pie prāta, viņam ari jaapsolās ka pirmo un beidzamo no ēdama un dzerama vielām ir ja nomet [jānomet] zeme novēlēdami kaut kādam garam lai tas to ņēm sev par labu un lai palīdz gādāt nākošo.

119

Veciem čigāniem ir vel tagad parašas [paražas] ne kādam nezināma garam, nomest zeme jeb izliet, gārdu un retu ēdienu vaj [vai] dzerienu, bet ļoti mazā mērā, bet savam pašam jeb sirsnigam draugam kuri ir jav [jau] aizgajūši viņpasaulē. Čigāni šādu paradumu izdarīdami novēl sacīdami: angil mīre mules (lipiren koneske te lav) dži. Tas ir tulkots Latviski; priekš mana mirušā (minēt kam un vārdu) sirds. Ta [tad] viņš dodams novēl mirušam visu labu lai viņa sirds viņā pasaulē bauda visu labu sajusdams [sajuzdams] mieru un laimi.
Fails1389-10-09
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-117
#LFK-1389-119

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.