1389-10-10
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 22:55:07
Atšifrējums

117

Augs minēta čigāniete ar savu cenšanos bija ieguvusi to ko vēlejās viņa bija apsolijusēs [apsolījusies] pate [pati] sevi nešķistam garam lai mantotu pasauls [pasaules] lielo mantu lai kādā ceļā ari nebūtu jaiet. Viņai no sākuma izlikās ka tas nevar būt patiesībā ka tik daudz pasauls [pasaules] labumus var iegūt ar tik niecīgu darbošānos ka kāršu zīlēšānu. Viņa sākuma apmeklēja tikai lauceniekus [lauciniekus] un zemak kārts [kārtas] ļaudis bet kad jau saprata ap ko lieta grozās tad viņa iesāka apmeklēt, bagatus un augstākas šķiras ļaudis. Viņa nesa nometnē no sākuma daudz ēdamu vielas bet kad iesāka apmeklēt bagatos ļaudis tad viņa nesa nometnē daudz naudas un dārgas un ļoti vērtīgas lietas. Ta viņi drīz palika bāgāti, bet vīrs braši dzīvodams pa krogiem dzērdams un zirgus mīdams neskatījās uz paspēli bet ja tikai izdevās kaut ko izdarīt, lai pārējiem čigāniem būtu ko brīneties [brīnīties]. Citi no čigāniem runāja savā stārpā sacīdami:

120

"lokes javela, lokes džala", tas ir tulkots; viegli nāk, viegli iet.

117

Ta ar tas bija viņiem nauda un manta bārstījās pa rokām ka pelus vējā, viņiem nekas nepastāveja. Ta gāja nedeļas, mēneši un gadi.
Reiz sātanam adevusēs [atdevusies] čigāniete no Francijas bet tagad dzīvoja Vācijā bij [bija] nometušies mežā kopā ar kādu trūcīgu čigānu, to redzēja Vacijas čigāniete Brusuļa ar savu vīru (saukājamu vārdu Bruhas) viņi ari Rīgā daudz reiz bija, ari citi Rīgas čigāni to stasta 1933. g. maijā mums.
Fails1389-10-10
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-117
#LFK-1389-120

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.