1389-10-11
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-13 23:01:51
Atšifrējumskopa ar trūcīgo čigānietes aizgāja pie Tuvējām mājam pamangot. Bagata sātanam atdevuses [atdevusies] čigāniete iedami mangot bija paņēmusi savu mazo bērnu līdzi kuru bija janes uz rokām, vērzaks pa plecu un bērns uz rokām viņas abas aizgāja pamangot, ne ilgam neuzkavēdāmas, labi sadabojušās, viņas abas kopā atgriezās uz savu nometni. Ceļā uz nometnes, vēlam [velnam] pārdevusēs [pārdevusies] čigāniete, bija ļoti uztraukta un neielaidās nekādās sarunās ar trūcīgo čigānietes, lai gan, sātanam atdevusēs [atdevusies] čigāniete nebij [nebija] vis uz mutes krituse [kritusi], lai gan nu viņa neka neatbildēja uz savas līdz gājējas jautājumiem tomēr viņa dedzīgi kaut ko gribeja paskaidrot, bet no liela uztraukuma un no nelabas sajūtas nespēja neka tik drīz izrunāt. Drīzumā pie debes [debess] paradījās neskaitams liels bars kraukļu un varnas un vis [viss] kopējais putnu bars devās taisni uz čigānietes pusi. Drīz ļaunā čigāniete pagriežas pie Nabaga čigānietes un sacija še tev mans bērns un verzāks ar naudu un nes mājā mūsu nometne un atdod manam vīram un saki viņam ka es sūtu viņam daudz, daudz labas dienas lai viņam labi klājās un lai ir labi apdomīgs un uzaudze mūsu bērnus citiem par slavu un sev par godu, un mīļi viņu lūdz lai viņs par mani atmin un lai mani neaizmirst man tagad
Fails1389-10-11
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-117

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.