1389-11-09
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-14 15:41:26
AtšifrējumsViņš paķēra savu kalto kātu un meģināja aizstāvēt savu saimi un sevi pašu, pa kreisi un labu ar kalto kātu cirsdams gan atamanam gan viņa laupītājiem daudz asinis lija un ari laupītāji krita ievainoti. Džadžos daudz sitienus, no laupītāja vadoni ka ari no laupītājiem, atsita. Asinis no ievainojumiem bija daudz, zirgam līdz pinēkļu vietai. Drīz būtu laupītāji sākuši bēgt līdz ar vadoni, bet redzedami un ieklausidamies savos kritušos kuri gulēja zeme ievainoti un vaimanedami [vaimanādami] lūdžas lai aizstav viņus un lai nepamet ievainotus čigānu džadža rokās, kamēr vel ir dzīvība kaulos. Tad laupītāji līdz ar savu vadoni sāka cinīties līdz nāvei, kamēr džodžos nogura un vairs nespēja atsist pretenieka [pretinieka] uzbrukumu. tad džadžos apsēdās un

peskīro desto te lija tečhorel ane atamanoske te ane rozboiņikenge mardža te čhingirdžapes lensa hāra, būt dībena džadžos lija andre atamanostir te rozboiņikendir te nin būt čhinibena dija jov rozboiņikenge te nin atamanoske. Rata čhordandīne būt, greske žin ke penta. Te uže nabūt jačhapes so rozboiņiki linesis atamanosa tenāšen ne dikhle lengīre būt isi pašle ke phu te handinena te mangena statno molos me den len paņing te me aizrakhen len džadžostir poskil lenge isi džīben ano kokali. Dova šunindoi te dikhindoi rozboiņiki te atamanos līne marenpen džadžosa pe šmerč, džadžos zakhinija te uže naštandija te lel andre ni atamanostir ni rozboiņikendir, džadžos beščapes telle te
Fails1389-11-09
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-121

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.