KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaŪziņu pamatskolas vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja Emis
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2016-05-16 18:57:34
Atšifrējums

24

Cik uz šī koka lapiņas tik prieka dienas vēlu tam.
Lai viņam prieks kā saule spīd lai bēdās viņš nekad nekrīt.
Sniedz rociņu dod mutīti vai pazīsti šo gredzenu.
Ak nu mēs kopā nu mums prieks un laime mums kā saule spīd.

24,2

Dziesmiņa
Aiz kalnina miežus sēju lai neredz apinitis
Apinītis gudris vīrs koka kapa lūkoties.

24,3.

Balta puķe zaļa niedra
Ezera līgojas
Ta līgojas puišu sirdis
Uz jaunami meitiņām.

24,4.

Sen laikos tur uz kalna
Pils stalta lepojas
Par kalniem un par lejam
Lidz jūrai skatijos
Tai apkart bija darziņš
Ar puķem smaršigam
Daudz avotu tur skreja
Uz upem zilganam

25.

Tur karals slavens varens
Par zemem valdija
Uz sava augsta trona
It briesmigs sēdeja
Un ko viņš doma draudi
Un briesmas ko tas redz
Un asinis ka raksta
Kas viņa rokas sedz.

25,5.

Dziesma.
Viens muitnieks mīlei meitiņu līdz lielai dienai austot::
Vēl saulīt nebij lekusi sāk meitīn gauži raudāt::
Ak neraud, neraud skaistais bērns. Es tavu god aizmaksāšu.
Staļļa puisi par vīru došu. Staļļa puisi par vīru došu
un trīsīmts naudas klāt. Es staļļa puisi negribu.
Ja pats kungs mani nemīle. Tad iešu es pie mātes
Lai varu savas bēdas remdēt nakti ka ar dienu.
Labvakar mīļā mammina dod istabu man vienai
Lai varu savas bēdas remdēt nakti kā ar dienu.
Vēl saulīt nebij lekusi jau meitin nomirusi.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.