KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaPilskalnes pamatskolas vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja Emis
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2016-05-16 14:36:38
Atšifrējums

47.

Aizgojis pi sivas bēdigs. Patū laiku koleit ar bērnim pa mežu beja atnasta nauda kur naskod bija palimējusi vīna bobena. Mūdegi aiztecēja bobena uz tirgu tur vina šū tu beja sāpērkusi nu ta porgojusi mojos izvorēja akarinas. Sasādusi aiz golda soka est vakarenu. Azdama bobena uz dēdeni soka ka biut zinovuši, nabiutumem vaduš bernenus uz mežu. Pa tu laiku barni beja atgrizušies mojos. Un īgoja ustūba mote tūs apkēre un tiulin deve ēst bārnim paeduši pastosteja savus pidzeivojumus idami uz savu dzimtū moju pēc tam visi dzeivova kūpa.

47,9.

Jurgits un Anite.
Reiz dzeivova divi bāreni Jurītis un Anite vīņi viena svēdiena rīta vinī sarunājā ka iešot pa pasauli pastaigat. Uz ceļa Jurģišam uznāca slāpes tas gribēja ūdens dzert. Jurgitis prasijis Anninai Anin es dzeršu no gotinas pēdiņas. Vina teikusi nedzer vis paliksi par gotini. Jurgīts paklausejis un nedzēris. Piegajis pie vucinina pēdines un padzēris nu Jurgīts palicis par vucininu. Anite atsēdusies pi siena kaudzes un raužot un vuciniņš bijs zelta spalvu. Braucis kēninš gar siena kaudzi un redz zelta vuciņinu. Keneņš leik savam sulainim iet pēc vucinina sulainis aiziet ari viņš nogājis pie kaudzes redz sēdam. Sulainīs vaicājis meitenej lai dodot vuciniņu, meitene atteicuusi ja kur vuciniņš turi es ari iešot. Sulainis aizgājis pie Keņiņa un teicis jo tā meitine ari ejot līdz ar vuciniņu. Keneņš teica laj ejot ari līdzi meitene atnāca uz

48.

kenina pili nu Keniņš bija meiteni īmilejis un panēma par sievu un dzivoja visu laiku kamēr nomira.

48,10.

Senos laikos dzīvoja pirtī bobena.
Dzīvova bobeņa pertē vīna poša. Vinu roizi bobena aizgoja uz mēžu pēc slūtom. Atgojusi bobena da ustubenaj izvirus vakarinas sokus ēst klausos dauzos pi durovom. Bobena nusabeidos un nūdzesusa uguni dzērd ko noskas raud nu bobena zinova ka nav nikas launs aizdagusi guni goja pi durovam laist celeveiru [cilvēku] vida. Attaisejusi durvis redz mozu puiset apmēram trejus godus vacu, īlaidusi puisei ustuba deve tam ēst, paēdis puisens pateicis bobenaj. Bobena vaicova kur tu te nusomaldejis. Puisets pastostejs savu pīdzevojumu, ka vinš ir braucis ar moti un tāvu un uz cela beja izskrējuši vilki. Tavs redzedams brismos tuvojamis svidis vilkim savu dēlu saprutams vilki nustojušis pi mozo puisena un neēduši vis tu puisenu. Nu puisits palicis dzeivs un imoldejis pi babenes. Pēc kodas nedeles atnok puisena tovs un redz savu dlenu kuru tevs bija nusvidis vilkim. Tavs bobenaj deve daudz noudas, jā tik bobena tu atdutu nu bobena atdeva un sanema betu naudu. Beigas.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.