0910-Davis-Ozolins-01-0010
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-08-20 17:47:50
Atšifrējumsiebāst; bet ja otrs tomēr mana, tad par velti visa uz teteriem iešana, jo šaut jau tad nedabujot,

222

Ja nu ari vakarā neviens nemana un tomēr rītā laukā ejot gailis dzied, jeb aizdarās "kukurrrs", tad ari par velti butkās iet.

223

Ja ejot cilveku satiekot, tad lai ģēģeris steidzot pats papriekšu pirmo vārdu sacit, pirms nav pretī nācejs runajis, tad labi izdodoties, ja nepasteidzot izsacit, tad neka netiekot.

224

Medniekam vajagot šos vārdus sacit: "Akmins mežā, putns kulē, tad tik labi ejot.

225

Kad svilpis ar ko irbes klāt saukt izprovejot, tad vajagot iet tumšā pagrabā jeb tādā vietā, kur gailis nedzird, tad mežā nākot irbes klāt, bet kad gailis to dzird, jeb dara savu kukurrr, tad irbes nekad klāt ne nāk pie svilpes.
285. Meitas.

226

Meitas sitiens tikpat ka blusas kodiens.

227

Kad meitas uz pirti iet, tad tās ņem lupatu līdzi priekš beršanās, ar ko tas sevi labi krietni noberž. Pēc ta to pašu lupatu labi izmazgā, izkaltē un liek visu nedeļu to uz savas pežas. Otrā sestdienā, kad pirti kurina liek šo lupatu uz krāsns ceriem un klausās. Ja lupata bērna balsī brēks, tad viņa ar puišiem sagulejusies, pieguleta, un ja ta stāv klusu, tad nav. [Mei]ta atkal viņu noņem un ar to mazgajas un dara tapat uz priekšu kā pirmoreiz.

228

Meitas nedrīkst sēdet uz spaiņa jeb ķipja, tad tiekot pakaļa kā ķipis vaj [vai] ka spainis.

229

Meitas nevarot pamest traukus vakarā neapgāstus, jo tad viņas neizprecejot. - paliekot sēdot kā ķipis.

230

Kad meitas ar to slotu perās, ar ko puiši pirtī pērušies, tad tas varot bērnus dabut, tādēļ tām vajadzigs [vajadzīgas] arvien savas slotas.
286. Meitenes.

231

Kad mazas meitenes stipri leļļus tina, auklēja un guldinaja, tad teica, ka rados drīz starķis ko nesišot.
288. Melderis.

232

Kad melders rudzus maldams pamet dzīvus graudus miltos, tad vajagot to graudu izņemt no maizes jeb miltiem un tos durvīs saspiest tad melderam pakaļa rūcot kā dzirnavas.

233

Krodzinieks viens netiekot debesīs, melders ari ne, pirmais ka cilvekiem nedodot pilnas glāzes, otrais ka ņemot uz maša kaudzi. Bet ja gadoties vienam krodzeniekam un vienam melderam reizā [reizē] mirt, tad tiekot abi debesīs; jo ko viena istrūkums [iztrūkums] zaude, to otra pārņēmums piepilda.
303. Puiši.

234

Jauniem puišiem neļāva vērdemēles ēst, lai cirvjam kāts nelūstu.

235

Puiši nedrīkstot burkanus sēt, citadi tie augot staraini.

236

Kad puiši liesu ēdot, tad cirvis lūstot.

237

Kad puiši maizes sakasni ēdot, tad sirgam [zirgam] no muguras krītot.

238

Puisis neēd no piekstas gala.
307. Ridzenieks [Rīdzinieks].

239

Kad Redzenieki [Rīdzinieki] pārbrauca, tad lopiem deva, pāri palikušo sienu tūliņ un paši ēda atlikušo pienu un maizi, jo tas esot par labklāšanos un veselibu, - tapēc ka Rigas zvanus dzirdejuši.

240

R[idzinieki] arvien tā ietaisija, ka lai vakarā ar krēslu nāktu mājās, jo kā paši saka: "Dienā kauns mājās, braukt.

241

Agrāk mājenieki [mājinieki] Ridzeniekus [Rīdziniekus] - ceļeniekus [ceļiniekus] mājās pārbraucot gaididami bābas dedzinaja " tā: Samekleja tik skalu cik bija ceļenieku [ceļinieku] Rigā, tiem augšgalus ar pakulām aptina, lai daudz maz svars būtu, kas palīdzetu zemē svarigak nokrist. Šo skalu iebāza pie durvim mīkstā posmā un skalu no apakšas aizdedzinaja. Ja skals pārdedzis, krita uz durvu pusi, tad nāca Ridzenieki [Rīdzinieki] mājās, ja uz istabas pusi, tad tai vakarā to negaidija.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaDāvja Ozoliņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-910-221
#LFK-910-222
#LFK-910-224
#LFK-910-225
#LFK-910-223
#LFK-910-226
#LFK-910-227
#LFK-910-228
#LFK-910-229
#LFK-910-230
#LFK-910-231
#LFK-910-232
#LFK-910-233
#LFK-910-234
#LFK-910-235
#LFK-910-236
#LFK-910-237
#LFK-910-238
#LFK-910-239
#LFK-910-240
#LFK-910-241

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.