0049-Anna-Berzkalne-03-0163
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaAnnas Bērzkalnes folkloras vākums (Viesienā u. c.)
Atslēgvārdi
Atšifrēja Guna57
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2018-11-09 12:45:04
Atšifrējums

[49] 2699-2754

Man ļoti patika klausīties un stāstīt pasakas. Garos ziemas vakaros pie tumšas uguntiņas, kad visi darbi bija padarīti, vecmāmiņa nosēdās pie siltās krāsns un stāstija, stāstija... līdz mums acis palika gurdenas un laiks iet uz dusu. 
Kamēr bīju vēl maza, tikmēr man patika pasakas noklausīties, bet kad nācu vecāka un māceju jau lasīt, tad sāku stāstīt citiem bērniem gan dzirdetās, gan noklausītās pasakas. No vecmāmiņas noklausītās pasakas bīja: pasaka par „Sarkangalvītiˮ, „Vilku un septiņiem kazlēniemˮ, „Erkšķu rozītiˮ, „Kaķi un peliˮ, „Pameitu un mātesmeituˮ „Zaķīša, ļipainīša maldišanāsˮ un „Sniega karalieniˮ. Kas man visvairāk patika, bīja nostāsti par spokiem. Dzirdot šos nostāstus, manā priekšā nostājās jo dzīvi velni, miroņi un citi spoki. Lai gan sajutu no viņiem bailes, tad tomēr bīju ziņkārīga dzirdēt šos nostāstus. Šie spoku stāsti atstāja uz mani lielu iespaidu un es iedomajos, ka tādi spoki patiesībā ir; citi bērni, kuri bīja vecāki par mani, mēginaja man iestāstīt, ka spoku nemaz nav, bet es neticēju. Bet reiz taču nācu pie pārliecības, ka esmu maldijusēs. Vecmāmiņa man stāstija šādu nostāstu kā varot

2699

palikt bagats: Lai tāds taptu, tad vajagot Ziemassvētku naktī plkst. divpadsmitos paņemt gluži melnu kaķi un apiet ap baznīcu trijas reizes apkārt. Pēc tam nākšot pretīm kāds melns kungs, kurš būšot pats velns un prasīšot lai kaķi pārdodot un cik par to gribot. Tad naudu varot prasīt cik gribot un velns prasito ari došot. Naudu saņēmušam tūliņ jaskrienot cik ātri vien varot prom, jo aiz muguras būšot spoki; tapat ari skatīties atpakaļ nedrīkstot un tiklīdz atskatīšoties spoki būšot klāt un saķeršot. 
Es ari gribēju to izmēgināt un nevienam savu nodomu nesaciju. Kad pienāca Ziemassvētki,es paņēmu mūsu melno kaķi