0145-Hugo-Skujina-vakums-01-0006
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaHugo Skujiņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2017-09-30 16:21:57
Atšifrējums

44

Tivu livu, mans pūriņš,

Man sakaltis vaiņadziņš.

Tā lai sakalst tas puisītis,

Kas manʹs jaunas neprecē.

45

Skaļi, skaļi es dziedāju

Uz akmeņa stāvēdama.

Lai trīc visa tautu zeme,

Lai dzird mani bāleliņʹ.

46

Ai, vaiņaka vijējiņa,

Vij man retu vaiņadziņu.

Kā varēju cauri tikt,

Caur ļautiņu valodām.

47

Kārlīšam platas acis,

Ne Dieviņa likumam.

Krūmʹ, žagari izplēsuši,

Uz Martiņu tecejot.

48

Ai, ai gailīti,

Ved vistu gulēt.

Jau mūsu māsiņa,

Spārniņus plidina.

(Šo kāzu dziesmu esot dziedājuši tad, kad jaunais pārs gulēt gājis – teicēja.)

Veltīšanas dziesmas.

49

1.

Skrandaini, skrandaini,

Nu vienā vietā!

Nu mūsu māsiņa ,

Pūriņu dalīs.

50

2.

Staigā morša diršadama, .

Es no pakaļʹs ložņadams.

51

Drebi, drebi apšu lapa,

Vējiņš tevi drebinaja

Raudi, raudi tautu meita,

Tautas tevi raudinās.

52

Aiz ko mans vaiņadziņš

Greizi stāv galviņā?

Aiz ko greizi nestāvēs,

Pilns bijʹ ļaužu valodiņu.

53

Ne tur krita kļava lapa,

Kur augusi vērītī.

Ne tur tika mūs māsiņa,

Kur augdama domājusi.