AtšifrētIepriekšējaisNākamais
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaHugo Skujiņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
AtšifrējaDainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-10-10 16:48:09
Atšifrējums34)
piemetoties „čūskas vaina”.

193

Ja cilvēkam gadoties būt „čūskas pakrēslī”, tad arī piemetoties „čūskas vaina.”

194-5

Ja sieva ir „grūta”, tad viņa nedrīkst čūsku sist, jo tad bērnam būšot „čūskas vaina”. (Bērnam raustīšoties visi locekļi, kā čūskai, kad to sitot.)
Šo vainu varot izārstēt tā: Jādabūjot koks, ar kuru čūska nosista un jāvārot ūdenī, tad koks no ūdens jāizņemot un ūdenī jānomazgājot slimais bērns, tad „vaina atsitoties” .

196

Ja sieva uz „grūtām kājām būdama sabīstas no čūskas, tad jaunpiedzimušam bērnam atkal esot „čūskas vaina”. Vaina esot tāda: Visa miesa esot vienos jēlumos, dažreiz pat kauliņi esot redzami. Šo vainu nevarot savadi izārstēt, kā vienīgi ar „vārdiem”.

197

„Čūskas vaina” piemetoties ari lielam (pieaugušam) cilvēkam. Tad tam augot tādi savādi augoņi – zili un apkārt sarkans riņķis. Augoņi graužoties līdz pat kaulam. Lai viņus izārstētu, tad augoņos jāsamērējot „novārdoti” cūku tauki.

198

Ja kādam cilvēkam esot piemetusies „čūskas vaina”, tad slimā vieta jāapspaidot ar tādu koku, ar kuru nosista čūska, tad drīz vien būšot no vaina vaļā.
35.)

199

Kad čūsku redz, tad jāskaita: „Striķi, pinekli, pagaidi mani!” tad čūska vairs nebēgot.

200

Kad čūsku redz un grib to apturēt, tad jāskaita: „Pagaidi, pagaidi mamzelīt, kamēr kleitu nomēšu!” Tad čūska vairs nebēgot.

201

Kad čūsku redz un grib to apturēt, tad jāsakot: „Brūtgan, pagaidi, brūte nāk!” Ja čūska būšot vīrieša dzimuma, tad viņa nebēgšot, bet ja būšot sieviešu dzimuma, tad viņa bēgšot un lai to varētu apturēt, tad jāsakot: „Brūte pagaidi, brūtgans nāk!” Tad čūska gan vairs nebēgšot.

202-3 

Ja sieva grūta būdama sabīstas no ugunsgrēka, tad bērnam esot „uguns vaina”. Uguns vaina esot tāda: Bērnam uz miesas esot tumši sarkani plankumi, kurus nekad un nekādi nevarot nodzīt. Lai šo vainu izārstētu, tad bērnam, kamēr vēl tas neesot krustīts, jānospaidot slimā vieta ar ogli no tā ugunsgrēka, no kura vaina uzmetusies. Nospaidīšana jādarot vakarā, pēc saules.

204

„Uguns vainu” varot ari izārstēt tā: Kad bērns vēl neesot krustīts , tad tam jānogriežot trīs matu spalviņas un nadziņi. Matiņi un nadziņi jāaiznesot un jānoliekot tai vietā, kur ugunsgrēks bijis un no kura māte nobijusies. No ugunsgrēka jāpaņemot trīs oglītes un ar tām jānospaidot slimā vieta, vakarā pēc saules un ogles atroceniski jāpārsviežot pār šūpuli.
Darbības

AtšifrētIepriekšējaisNākamais