1975-19-zinatniska-ekspedicija-10-0036
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
Kolekcija19. zinātniskā ekspedīcija Lietuvā un Bauskas rajonā
Atslēgvārdi
Atšifrēja putni
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2018-06-19 12:13:33
Atšifrējums

3218

Vecais tēvs rikus grieza, vecā māte kumosiņu (arkls zemi griež ar tādiem dzelžiem) 

3219

Reiz vienam ceļiniekam gadījies braukt caur lielu mežu. Tādi agrāk bija uz katra soļa. Kad naktīs gadījās caur tādiem mežiem braukt, vienmēr baidījās, ka kādi nelabie neuzbrūk. Tad labāk, kas tāds apdomīgāks bija, palika pa nakti kādā krogā un ar rīta gaismiņu brauca tālāk. Citādi gadījās bieži kā tam braucējam. Viņš brauc, tumšs un kluss priekšā un pakaļā. Uzreiz viņš redz, viens brauc pa priekšu. Ko nu - nu jau droša lieta - laidīs zirgu savā vaļā, bet pats varēs nosnausties. Bet tas bija vadātājs! Nobraucis un nosnaudies viņš visu nakti un no rīta tikai redzējis, ka turpat uz vietas uz rinķi vien braucis. Brīnums tik, ka neuzviena celma vai grāvja nav uzdūries. Tādi vadātāji bieži uzmetušies. Runāja, ka no vadātāja varējuši ar dieva vārdu vai krusta pārmešanu tikt vaļā, bet es neticu. Ja jau bija tādi dabas spēki, tad tik vienkārši ar dabas spēkiem vis galā nevarēja tikt.

3220

Daudz runāja par to, ka bailīgi naktīs gar kapiem staigāt. Par to man nav gadījies dzirdēt. Bet stāstīja, kā izgājis pašam Jaunsaules mācītājam. Bijis tāds nuģa stūris turpat netālu, ar mazu tiltiņu uz ceļa. Runāja, ka tur redzot spokus. Tā nu braucis vienreiz mācītājs, jau tāda vakara nokrēsle. Uz tilta satikuši vienu smalki ģērbušos kungu. Mācītājs to redz, paceļ cepuri un pasveicina. Bet pēc brīža kučieris prasa: - Ko jūs, kungs, tur sveicinājāt? -Nu to kungu, vai tad tu viņu neredzēji? -Kādu kungu, es tur tikai ceļmalā lielu melnu vepri redzēju!
Mācītājs nu saprot, ka nav vis tur bijis viss kārtībā -Tu pagaidi, es iešu atpakaļ paskatīties. - ticis apturēt zirgus, uzkāpis un aizgājis atpakaļ uz tiltiņa pusi. Kučierim nekas, viņš uztaisa pīpi un gaida. Ilgu laiku gaidījis, jau sācis baidīties, ka nav mācītājam kas noticis. Pēdīgi nācis ar' mācītājs, tāds pavisam bāls, lūpa trīcējusi. Iekāpis tāds noguris ratos un teicis: -Visu mūžu es ticēju un kalpoju dievam tam kungam, bet tagad uzzināju, ka arī pats nelabais pa zemes virsu staigā. Kas viņam tur bijis, neviens nezina. Ko viņš tur mužika cilvēkam stāstīs. Jau tā zemnieki aplam visādiem spokiem ticēja.

3221

Daudz tajos vecajos stāstos bija tīšām izdomāts cilvēki lasīt nemācēja, grāmatas nebija. Tad arī izdomāja, ko sev stāstīt un brīnīties. Pasakas, tās bija priekš bērniem, tur bija visādi brīnumi un vienmēr kāda pamācība klāt. Manā jaunībā jau vairs tikai vecie tēvi un mātes zināja