0709-Stanislavs-Apsenieks-0003
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-09-30 17:57:24
AtšifrējumsPajāmuši nūšautū zaki un rubini ļūti prīcōjās un sōka jautōt kur taidu lelu putnu jēmis? Mednīks izstōstēja vysu par nūtykušu un teicia ka šis ērgli uzglobōšūt un zōlēšūt cykom tys byušūt vasals, jo viņš šam asūt daudz bagateibas sūlējis par izzōleišonu. Sīva sōka lomōt veiru, lai lobōk dūdūt tikai šur - vajagūt tū nūkaut, byušūt tukla zupa, bet mednīks nadevia un zōlēja tikai uz prīšku sovu draugu - ērgli. Nareizi vin saimineica un bārni viņam pōrmetia ka šis tikai izpūsteišūt mōju un cyta nikō loba napanōkšūt. Veirs tōs naklausēja un tikai zōļōja vin sovu draugu ērgļi. Zōļōdams tys izdevia ļūti daudz naudas, jo tys beja pōrdevis sovu vīneigū gūvi un vuškeņu deļ zōļu ar kū izzōļōt sovu ērgli. Sīva par tū ļūti bōriās. Soka izputynōšūt šūs ar sova ērgļa zōleišonu, jo jau tai viņim asūt moz kū ēst. Mednīks tūmār turējōs pi sova. Tys cerēja ka breiniškeigais putns viņa naapmōnēs un viņam dūs sūleitū bagateibu. Dreiži ērglis palyka vasals, tai ka jau varēja laistīs spōrnūs. Mednīks dūmōja ērgli iznest ōrā, voj jau tys navarēs laistīs. Otkon sīva sōka bōrtīs: kai tod izzōļōjis laizšūt vēļ vaļā, pasacēlīs veļ pašam pīdērsšūt uz capures. Mednīks ni par kū cytu nadūmōdams palaidia sovu ērgli gaisā. Un patīši tai ari nūtyka kai sīva beja sacējuse, kai tikai ērglis izacēļa augši augši gaisā tai patīši pīdiersa mednīkam uz capures un sōka lidōt paceļu uz sovas dzimtines pusi. Tagad jau mednīkam sōka zust cereiba uz sūleitū lelū bagateibu. Tagad tikai sīva varēja pōrmest, bōrt un lomōt. Soka izputynōjis sovu dzeivi un golu golā vēļ palaidis vaļā. Byutu vysmoz kod nūkāvis, dabōtu labi paēst nu taida lela putna. Vysu šū ērglis dzērdēja un redzēja. Tys nūsalaidia zemē un teicia, lai sāstūtīs šam mugorā tod šī laisšūtīs uz šō mōjom un tur sajemšūt sovu olgu par zōleišonu, šītū šis tikai darējis deļ jyusu pōrbaudeišonas, lai izzynōtu kaida jyusim sirds. Tod mednīks atsasveicynōja nu sīvas un nu bārnu, kōpia ērgliam mugorā un braucia kur ērglis tikai nesia. Lelu laiku viņu tai nesia par pūrim, par mežim, par tuksnešim, bet golu golā viņu iznesia uz lelas, lelas jyuras, par kuru vajadzēja skrīt pōri. Izskrējis uz jyuras ērglis palaidia mednīku nu mugoras, lai kreit jyurā, bet otkon jū sakēria. Sakēris nesia otkon tōļōk. Mednīks dūmōja ka vysas brīsmas jau cauri, bet ērglis paskrējis gabaleņu otkon palaidia tū vaļā. Mednīks dūmōja, ka jam byus te gols klōt, bet nikō, ērglis tū sakēria tod kad tys beja sasnēdzis gondreiž yudini. Mednīks sēdēja solts uz ērgļa mugoras, kad otkon
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.