0709-Stanislavs-Apsenieks-0004
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-10-01 10:29:14
Atšifrējumsērglis tū palaidia vaļā trešu reizi. Tagad mednīkam gondreiž golva apmērka yudinī, bet otkon tū sagiva ērglis un tam teicia: itōs ir tōs trejs reizes kuros kad mani otromērējīs ar blisi, lai mani nūšaut. Tagad vairōk es teve nasvīzšu, bet kad pōrskrīsim par šitū jyutu tod natōli nu krosta byus munas mōjas kurōs dzeivōs trejs mōsas, tad tu kad aizīsi uz jōm nikō cyta par munu izglōbšonu naprosi kai tikai muna vacōtāva skreineites. Lai jōs tev dūd zaltu un kaidas cytas dōrgas montas, bet tu cyta nikō najem kai tikai prosi vacōtāva kasteites (skreineites). Labi. Jau viņi beja pīskrējusi pi ērgļa mōju. Tei beja ļūti skaista pils ar daudzim kambarim. Ērgļa mōsas pamanējušas sovu brōli atskrīnūt un steidzias viņam prīkšā un prasēja kur asūt tik ilgi bejis. Taidu garu laiku naasūt teve redzējušas un kūt šis taidu darējis. Ērglis izstōstēja par tīsu, kai jis beja slyms un kai tū izzōļōja un rōdēja mōsom medinīku, jo tys asūt šū glōbis nu nōves un tagad jam asūt jōsamoksojūt kū vin tys praseišūt. Atbildēja: labi asūt, lai tikai brōļa glōbējs ejūt vin īkšā. Sadabōja kū ēst jo mednīks beja ļūti izsalcis kaidu garu ceļu nūbraucis. Kad mednīks beja īgōjis pilī, tys vairs nazynōja kur tikt laukā, jo vysas sīnas speidēja kai nu zalta un vysi trauki beja nu glīmēžu vōkim. Bet ar kū gon myusu mednīku mīlōja? Vacōkō mōsa salyka uz golda apcaptus putnus, vardes, dažaidus cytus ēdīņus, devia dzert veinu un cytus gordus dzērīņus. Pi vacōkōs mōsas mednīks nūdzeivōja vīnu nedelu. Kad jau nedeļa beja pagōjuse tad vacōkō mōsa jautoj nu mednīka: kū tad šis par brōļa izglōbšonu gribūt. Mednīks soka: gribu tikai tova vacōtāva skreinītes, cyta šis nikō nagribūt. Vacōkō mōsa dzierdādama, ka mednīks prosa vacōtāva skreineites sōka tam sūlēt madu, veinu vysu vysu kō vin praseitu tikai vacōtāva kasteites nā, jo ap tū asūt karōjuši kungi un kēneņi, bet naasūt dabōjuši, kai tod, lai tev vinkōršam mednīkam tū, lai dūd. Par šitū ērglis sōka sovu mōsu bōrt, lai dūdūt kasteiti, jo cytaidi šis vairs nabyutu dzeivs, bet vacōkō mōsa nadevia. Tod ērglis paņēmia mednīku uz mugoras un aiznesia uz pili kur videjō mōsa dzeivōja. Pi videjōs mōsas mednīks nūdzeivōja divejas nedeļas. Tei tū vēļ lobōk barōja un dzirdēja nakai vacōkō mōsa. Kad divejas nedeļas beja pagōjušas, tad videjō mōsa sōka jautōt nu mednīka: kū tad šis gribūt par brōļa izglōbšonu? Mednīks atteicia: gribu tova vacōtāva skreineiti, cyta nikō šam navajagūt. Videjō mōsa izdzērduse ka mednīks prosa vacōtāva kasteites sōka sūlēt vysaidus ādamūs un dzeramus bet tikai vacōtāva skreineites nā, jo kungi un kēneņi asūt karōjuši ap tū, bet naasūt dabōjuši, kai gon, lai tev vinkōršam
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.