0709-Stanislavs-Apsenieks-0008
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-10-05 21:40:01
Atšifrējumsasūt moza bāda, bet byušūt veļ lelōka. Meitiņa īdevia mednīka dālam mozu stabuleiti teikdama, lai aizsveļp ka byus vokors, pašam navajadzēs ni rūku pīlikt: vyss byus padareits. Kad atnōcia vokors mednīka dals izgōja un aizasviļpe. Tyuleņ saskrēja valnāni, tik daudz ka ni pōrredzēt. Viņi vysi stōjās pi dorba: cyts rāvia kūkus, cyts calmus, cyts ora, cyts sēja, cyts audzēja, cyts cepia. Nabeja vēļ reits ka mednīka dāls ar bleinim klōtu. Valns vēļ gulēja. Puika paņēmia dzeļža vāzu un syta valnam tik stypri, ka uzreizes vīna rūka nūkrita. Valns pīsatryuka kai dzalts, voi bleini jau asūt? Mednīka dals padevia valnam bleiņus un aizgōja uz sovu pierti gulātu. Valns mednīka dālam izejūt teicia, lai vokorā otkon atejūt pēc dorba. Mednīka dals nūgulēja vysu dīnu. Vokorā pasamūdis tys tyuleņ aizgōja uz valnu. Valns šūvokor aizdūd mednīka dālam nūplēst par vīnu nakti sešpadsmit desetinu (zemes) meža un otkon reitā, lai byutu jauni ōbuli; cytaiž tevi apēsšūt. Puika - mednīka dals aizgōj atpakaļ uz pierti un otkon sōka raudōt. Pi jō taipat pīgōja meitiņa un jautōja kōpēc raužūt? Mednīka dals otkon izstōstēja meitinei kū jam valns aizdevis šūnakt padarīt. Dzierdādama kū mednīka dals stōsta tei sacēja ka itei bāda, moza bāda, jo byušūt lelōka. Jei pamōca teikdama: kai tikai vokorā otkon byus satimsis, izei ōrā un aizasvilp, otkon saskrīs valni un vysu padarēs, - pošam ni rūkas navajadzēs pīdūrt. Kai tikai satymst, tai mednīka dals aizašvēlp ar stabuleiti un pīskrin tik daudz valnānu - ni pōrredzēt. Kai mednīka dals pateicia kas jōdora tai tyuleņ valnāni kēriās pi plēšonas: cyts plēsia, cyts rāvia calmus, cyts ora, cyts dēstīja, cyts audzēja un tai ōbelus ātri valnāni devia mednīka dālam rūkā, lai nas tikai valnam. Nabeja ni saule izlākuse kad mednīka dals pi valna ar ōbulim klōtu. Valns vēļ gulēja kad mednīka dals atgōja. Tys paņēmia vōli un kai devia par rūku tai i ūtrō rūka nūst. Valns nikō par rūku, ka tikai parōdēja jam mednīka dals ōbelus tys teicia, lai ejūt uz pierti vokorā, lai atejūt, dabōšūt dorbu. Mednīka dals aizīt uz pierti un nūguļ vysu dīnu. Vokorā pasamūdīs tys aizīt pi valna pēc dorba. Valns soka: lai dabojūt treju taidu akmiņu ka nu jīm varātu izbyuvēt pili un reitā, lai aizvadūt šū uz pili, cytaidi golva nūst. Mednīka dals aizgōjis uz pierti sōka gauži raudōt. Otkon pi jō atgōja meitiņa - kō tys raužūt, vaicōja. Mednīka dals izstōstēja kū valns tam beja aizdevis. Tei teicia, ka itei bāda asūt moza bāda, jo byušūt vēļ lelōka. Kad satimss, izei un aizasvilp ar stabuli, valni tev vysu izdarīs - pašam ni piersta navajadzēs dalikt. Kai tikai satymsa, tai mednīka dals aizašviļpa ar stabulīti, tai tyuleņ piskrēja tik daudz valnānu ka pi pōri redzēt. Mednīka dals pasacēja kas dorams un valnāni tyuleņ kērias pi akmiņu mekleišonas. Vīnu akmini tī atroda
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-1

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.