0709-Stanislavs-Apsenieks-0013
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-10-17 20:43:11
AtšifrējumsReizi jis īdams nu pilsātas caur kieneņa pili redz ka uz gaļdena ir pīraksteits ka kieneņš pōrdūd vīnu pili. Aleksandrs devias uz mōjom ījyudzia zyrgu rotūs un sōka spļaut naudu. Pīspļāvia pylnu vazumu un laidēs uz piļsātu sapierka lobas drēbes un gōja pi kēneņa ka šis gribūt pierkt pili. Kēneņš ar mīru, lai tik moksojūt naudu. Aleksandris samoksoj vēļ vairōk nakai kēneņš prasēja un aizgōja uz sovu pili. Kēneņam beja trejs meitas. Obejas vacōkōs nabeja cīši skaistas, bet jaunōkō beja par jōm obejom skaistōka. Jaunōkō meita īsamīļōja Aleksandrī un jis ari kieneņa meitā. Reizi kad Aleksandrs īkōpia gaisa kugī kurs beja pīsīts pi stulpa ar kēdi obejas vacōkōs mōsas sasadusmōja ka Aleksandris beja īsamīļojīs jaunōkā mōsā palaidia kēdi vaļā un tys aizbrauce pa gaisu. Obejas vacōkōs mōsas dūmōja ka Aleksandrs nyu byus beigts un kēneņš ari sovas pilis dabōs atpakaļ. Bet nikō nu mōsu ļaunō nūdūma naiznōce. Kai tikai Aleksandris redzēja ka kēde palaista vaļā tys tyuleņ sōka spļaut naudu gaisa kugī, un pīspļāvia tik daudz ka gaisa kugis gōja pavysam naaugši. Aleksandrs spļāvia, cykom gaisa kuģa kēde aizakēre aiz kūka. Aleksandrs skatējos aiz kō kēde beja aizakāruse aiz kūka un pats jis beja vērs solas un apleik beja jyura. Aleksandrs nūkōpia pa kēdi zemē un styprōk un pats gōja maklātu kū īēst. Viņš redzēja trejs ōbeļneicas ar ōbulim. Uz vīnas ōbeļneicas beja izraksteits: kas ēss šūs ōbulus paliks par zyrgu. Uz ūtras: kas ēss šūs ōbulus paliks otkon par cylvaku, un uz trešōs: kas ēss šūs ōbulus byuss skaists, skaists. Jauneklis nūplyucia nu kotras ōbeļneicas pa divejim ōbulim, īlyka kešā un sādās sovā gaisa kugī un braucia uz mōjom. Obejas mōsas ļūti sasabeida, ka īraudzēja ka Aleksandris brauc vasals mōjos. Aleksandrs nīkō nateicia, bet īgōjis sovā pilī īdevia jaunōkai kieneņa meitai ōbulu nu kura palīk skaists, skaists. Vacōkōs mōsas radzādamas ka jaunōkō mōsa palyka vēļ skaistōka prasēja nu tōs, lai deļ jūs ari daboj. Aleksandris īdevia vacōkōm mōsom tūs ōbulus nu kuru palīk par zyrgim. Kai tikai obejas vacōkōs mōsas apēdia tūs ōbulus tai tyuleņ palyka par zyrgim. Aleksandris pavēlēja obejus zyrgus īlikt klāvā un leidz reitam nikō nadūt ēst. Obejom meitom tū dzieržūt solts vin pōrgōja par kaulim, bet kū darēt. Reitā Aleksandris pavēlēja ījyugt sovas divejas jaunōs kēves un laidias braukt. Braucia un syta, braucia un syta. Tai jis beja pībraucis pi ūtra kēneņa piļs. Jaunais kieneņš radzādams tai stypri zyrgus sytūt pavēlēja braucēju sakert un atvest pi stulpa jis tur tō gaideišūt. Puiši sakēria Aleksandri un atvaduši pīsēja pi stulpa un gaidēja uz kēneņu, lai atī un dūd sprīdumu. Atgōjis jaunais kēneņš īsavēria ka pīsītajam ir koklā kristeņš. Tyuleņ jis pavēlēja jū nu stulpa atraisēt un prasēja, lai rōdūt kristeņu. Jis ari parōdēja. Jaunais kieneņš pasaskatēja uz kristena un uz reizes pazyna sovu brōli. Jis vaicōja kōpēc tai stipri sitis zyrgus? Aleksandris izstōstēja vysu kai šam beja un tagad šis syts itōs kēves
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-2

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.