0709-Stanislavs-Apsenieks-0014
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-11-28 23:34:06
Atšifrējumska jōs gribējušas jū nūkaut. Pēc tō kad jaunais kēneņš - Aleksandra brōļs beja izcīmōjīs tys teicia uz Aleksandri, ka braukšūt ar itōm pat kēvem apsavārtu kū dora jūs tāvs. Obeji apsajūzušīs ar zūbynim aizbraucia uz tāva sātu. Vysu ceļu Aleksandris syta un syta kēves cykom tyka leidz tāvai sātai. Īgōjuši tāva sātas pogolmā tī atroda vacu vecīti slaukūt pogolmu. Dāli jautōja nu vecīša kur dzeivōjūt šūs tāvs? Vecīts soka ka šam bejuši divi dāli, bet atbraucūt mōjōs nu piļsātas vairs naatradis nivīna. Sīva jū asūt padzynuse un tagad dzeivojūte ar bazneickungu, bez laulōšonōs. Dali nikō tagad nateicia sovam tāvam, bet tikai lyudzia, lai īr ar jīm pi jo bejušōs sīvas. Kad viņi īgōja bazneickunga kambari tur beja ari vecīsa sīva. Radzādama ka īīt divi puiši jej dūmōja ka tīm kaida vajadzeiba pi bazneickunga, tei kērēs pi vecīša un gribēja jū raut ōrā, bet vecīts spīdias pi obeju jaunekļu. Aleksandris radzādams ka viņa tāvu tai gryusta sasadusmōja un prasēja nu sovas mōtes: kurs ir tovs eistais veirs? Mōte rōdēja uz bazneickungu. Aleksandris nūcierta par malōšonu mōtei vīnu pierstu. Tod ūtru reizi jautōja: kurs ir tovs eistais veirs? Otkon jō mōte rōdēja uz bazneickungu. Tagad jis nūcierta vysu rūku. Kad veļ trešū reizi jautōja: kurs ir tovs eistais veirs? Un otkon vece atbiļdēja rōdeidama uz bazneickungu - tys. Aleksandris ļūti sasadusmōjōs un nūcierta mōtei golvu. Bazneickungam teicia ka šī asūt obeji brōli, kurus tu gribējis nūkaut. Tagad jī nudyuria bazneickungu un braucia kotrs uz sovu pili. Aleksandrs pajēmia pi sevis ari sovu tāvu. Kad Aleksandris aizbraucia uz sovu pili tys īdeve kēvem tūs ōbulus ēst nu kurim palīk otkon cylvaki. Kai tikai obejas kēves apēdia tūs ōbulus, tai jōs palyka otkon par meitom. Tai Aleksandris atdarēja kēneņa vacōkōm meitom, bet pats apprecēja kēneņa jaunōkū meitu. Kēneņš beja ļūti vacs un tōpēc atdevia vysu vaļsti Aleksandram - jaunajam znūtam. Tagad obeji brōļi beja kēneņi un dzeivoj vēļ šudiņ jo nav myruši.
(Dzierdāta Domoploles pog.)

3

Posoka par cylvaku kurs dzeivoj bez bailes.
Reizi kaidā pasaules molā dzeivōja kaids bogots veirs, kur izkōria taidu šilti: dzeivoju bez bailes. Kaidu reizi braucia caur jō mōju kēneņš un kad īraudzēja šū šilti lyka sovam kolpam, lai izsauc šū bailes nazynōtōju. Kad sulains īgōja bailes nazynōtōja ustobā, tys īraudzēja lelu, rasnu veiru sēzūt pi golda un dzerūt veinu un soka tam: izei ōrā, tevi aicynoj kēneņš. Tuklais veirs paklausēja un izgōjis ōrā pasaklanēja kēneņam un jautōja kōpēc šū saucis. Kēneņš prasēja: kas tev ātļōvia taidu šiļti kārt uz durovom? Tod saiminīks teicia, ka šam naasūt nikaidu baiļu. Šis nazabeistūt ni myrūņu ni spūku kuri baidūt cytus ļaudis. Kieneņš sasadusmōja ka veirs bez jō atļōves beja izlicis šū šilti un teicia
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-2
#LFK-709-3

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.