0709-Stanislavs-Apsenieks-0019
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-21 14:16:29
Atšifrējumsradzādams ka labi nabyus īkōp aiz laika kūkā. Valns īskrīn budkeņā un soka uz kieneņa meitu lai īt jam leidzā. Kieneņa dals izskrējis kai cierš valnam ar zūbynu, tai divejas golvas nūst. Valns īraudzeidams kieneņa dālu sōka ar jū lauztīs. Kieneņa dals ātri pavielēja sovim zvārim valnu saplēst, bet par tū laiku tik cierš vin, tik cierš vin valnam golvas nūst. Tai kieneņa dals ātri pīveicia valnu un īvēlia jyurā. Kieneņa dalam īdevia ūtrō meita šali, lai pazeitu sovu glōbēju. Kieneņa dals soka kieneņa meitai, lai jei nikam nasoka ka jis jū izglōbia. Čigons radzādams ka kieneņa meita izīt sveika un vasala gōja taišni uz jū un sacēja, lai soka tāvam ka jis jū izglōbia, cytaiž golva nūst. Kieneņa meita radzādama ka čigons grib jū nūsist sacēja ka jei malōs tāvam. Kieneņš radzādams ka čigons jō meitas izglōbia, devia čigonam vaļu, lai ād un, lai dzer kas pateik. Čigons radzādams ka kieneņš jam vysu atļaun darēja kas vin patyka. Trešā dīnā vajadzēja vest jaunōkū kieneņa meitu. Vysi ļauds raudōja pēc jaunōs kieneņa meitas par tū ka jei beja ļūti skaista un lobsirdeiga. Čigons otkon sokā ka šis vareišūt izglōbt jaunōku meitu, jo dūšūt jam jū par sīvu un vēļ puskēnesti. Labi. Kieneņš radzādams ka jō meitai tai kai tai byus slykti apsajam. Čigons taipat kai cytom reizem aiz laika īkōp kūkā, bet kieneņa dals vēļ nav atgōjis. Dreiži kieneņš atvadu sovu jaunōkū meitu, bet pats atīt nūstu nu budkeņas par lelu gobolu. Jaunōkō meita raud un raud, bet kieneņa dāls vēļ nav atgōjis. Na par ilgu laiku vysa jyura vīnōs putōs. Atskrīn valns ar divpadsmit golvu un taišni īskrīn budkeņā. Īgōjis budkeņā sōka ūšņot, nikō naatradis gribēja grōbt jaunōkū kieneņa meitu, bet tymā breidī kieneņa dals īskrējis un nūcierta valnam trejs golvas. Valns īraudzējis kieneņa dālu gribēja uzreizis ar jū lauztīs. Kieneņa dals nikō vin nasabeist un soka, lai zvēri kreit uz valna viersā. Īraudzējis, ka zvieru ustobā vairs nav, jis saprota ka ātri skrīdams ustabeņā beja jūs atstōjs aiz durovu. Īsōka obeji lauztīs. Lauzias, lauzias redz ka valna tik vīgli navar pīveikt, sōka runōt uz valnu, lai drusku atsapyušūt, jo valns un šis asūt draugi, taipat ari īnaidnīki atsapyušūt, par kū lai tod šī naatsapyušūt? Runōja, runōja cykom pīrunōja gon valnu. Par tū laiku kieneņa dāli zvieri jau beja izgrauzuši durovas un kieneņa dals pavēlēja, lai plēš valnu kūpā. Zvieri kai krita, tai īsōka plēst valnu, bet kieneņa dals par tū laiku nūcierta valnam golvas. Kieneņa meita radzādama, ka jū izglōbia īdevia kieneņa dālam sovu gradzynu un vedia jū uz tāvu, braukšūt uz bazneicu un sazalaulōšūt, bet kieneņa dals nagribēja braukt, tik sacēja ka svādīņ šū atrasšūt storp ubogim un gradzyns šam byušūt uz piersta, par vysu šitū, lai nikam nikō nasokūt. Kieneņa meita īt uz mōjom, bet čigons īraudzējis ka meita sveika un vasala dagōjis soka, ka nateikšūt tāvam ka šis izglōbis tod golva nūst. Kieneņa meita radzādama ka čigons grib jū nūsist apsajēmia. Čigons aizgōjis uz kieneņu soka, ka šis asūt izglōbis meitu kuru kieneņš par vysom vairōk žālōja. Kieneņš apsajam uz nōkušū svātdini kōzas taisīt. Čigons tagad dora kas jam pateik. Vīnu reizi nūsaskatējīs kur dzeivoj eistais kieneņa meitas glōbējs aizīt un grib nūkaut jū. Tymā laikā kieneņa dālam izīt mīgs un jis soka uz lauvu: "Apsorgoj mani cykom es guleišu!" Labi lauva sēd, sēd, bet ari jam izīt mīgs un jis pasaucs lōci soka: "Pasorgoj sovu kungu, es drusku paguleišu"
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-6

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.