0144-Valsts-Kraslavas-vidusskola-01-0041
AtšifrējaMairis Iesalnieks
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-04-22 22:42:41
Atšifrējums

237

Sīva ļūti pōrsabeiduse, otkon grīzusīs pi mōceitōja. Mōceitōjs teicis tikai, lai atgrīžūt kōja, tad nikod vairs naiškūt veirs bīdēt. Tai ari sīva izdarejuse. Pēc šō laika nūmyrušais Odums nikod, nikod nagōjis leidz lūgam. Dīvs tūmār Oduma gimenei devis pakutu, kad tik dzymuši bārni septiņom paaudzem vysod bez golvom.

238

3.Eiksteits
Dzeivōjis vīnam tāvam tik mozs dēliņs, kai pērksts eikstis. Tys dāls ļūti gribējis savam tāvam paleidzēt. Tai kaidā dīnā Eiksteits aizgōjis tāva vītā acāt. Īleidis zyrgam ausī, Eiksteits švilpōdams ecējis. Kungi braugdami garum īsaskatejušīs, ka zirgi vīni poši ecejūts. Kungi grybādami dabōt taidu zyrgu, aizgōjuši leidz Eiksteiša tāvam un prasejuši, kas tavā teirumā eceis, Eiksteiša tāvs atbildējis dāls. Kungi jautōjūt, kur tad tys dāls asūt, bet tāvs sokūt zyrgam ausī. Kungi sōkuši lyugt, lai pōrdūds šim tū acātōju. Tāvs ari pōrdevis par symtu dalderu. Kungi īlykuši kešā un aizvaduši Eiksteit, bet braucūt pazaudējuši mežā. Reitā gani sadzynuši gūvs mežā ganīt. Mozū Eiksteit
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaValsts Krāslavas vidusskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.