0144-Valsts-Kraslavas-vidusskola-01-0047
AtšifrējaLaura10
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-24 12:30:10
AtšifrējumsPosoka.

261

Par Katreiti un Joneiti.
Teicēja: Tekļa Drazdovska. Daugavpiļs apriņķa. Kroslovas pogosta Kebzeru sodzas. Kumbuļa draudzes, 65 g.v.
Dzeivoja reizi kaids veirs ar sīvu. Jym nabeja bārnu, par kū ļūti skimīgi beja. Vīnu reizi veirs aizbrauca uz svešietni. Pēc kaida laika otsagrīza mojos. Ceļā, kad beja lūti nūguris gribēja atsadzert. Kad jys pīsalīca pi upeitis dzerot, tad jam isakāra kaut kas borzdā un soka tū turiēt. Tys beja valns. Tad veirs soka lyugtīs lai valns tū palaižūt vaļā. Bet valns adbildāja: ''Jo tu atdūsi tū, ko pi tevis nabeja mojos, kad tu atstoji tos, tod es palaidīšu vaļā.'' Veirs apsuleja valnam nazynomu dūt. Kad jys tyka mojos iraudzeja ka sīvai beja pīdzimuši divi bārni: vordā Katreite un Joneits. Veirs vysu postosteja sīvai kas nutyka ceļā. Dzimdynotoji, radzādami bārnu likteni, soka ļūti skumt. Viņi nūdūmoja kai
Fails0144-Valsts-Kraslavas-vidusskola-01-0047
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaValsts Krāslavas vidusskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.