1980-Valkas-ekspedicija-02-0077
Atšifrējagintaperle
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-07-24 17:30:24
Atšifrējums- 147-
man vai mantā jāizput, bet es gribu piedzīvot, ka tavas labi koptās govis visas nosprāgst." Kungi un īpaši mācītāji pret tiem māņiem un pesteļošanos karouši. Īpaši stigris šajā ziņā bijis Vāris [māc. Fr. Vārs- Palcmariešu tautas dziesmu krājuma autors]".

454

"Mana vecā māte manai māmītei stāstījuse, ka viņai maai meiteni esot Palcmares (Palsmanes) baznīcā sprediķus sacījis Vāris. Viņš runājis tik stipri, ka logiem rūtes drebējušas. Kas bijušas palaidnīgas meitas (meitās bērnus dabūjušas), tām bijis jālien zem sola, kad Vāris sācis "kulstīt" no kanceles. 

455

"Sen atpakaļ, vēl mācītāja Vāra laikā, no Mēru puses naktīs vilcies tāds spoks vilkača izskatā un pa rudens vakariem slapstījies ap rijām. Ļaudis varen bijušies, nedrīkstēj'ši citādi iet ārā sevis pēc, kā vien barīnos pa pieci- seši. Manu tēva tēvu viņa māte pusotra gada saglabājuse rijas krāsnes iedobē šūpulē,
-148-
lai "ļaunā acs" neparaun un vilkatis neaiznes. Vāris kādās Lieldienās ņēmis baznīcas mazo zvanu, trauku ar apsvētītu ūdeni un aiztrencis vilkati (to spoku uz Buša purvīnu. Teicis- nu vairs tāds nošķis ļaudis nevārdzinās. No tā laika ar bijis miers. "

456

Dzīve rijā. 
"Es vairs rijas dzīvi neatceros, bet mana māmīte stāstīja, ka viņa tāpat ar mans tēvs un viņu vecāki uzauguši rijas istabiņā. Lodziņš bijis viens vienīgs- kokā iecirsta spraudzīna ar bīdāmu koka klapi. Stiklu nav pazinuši. Stikla rūtes tolaik bijšas tik visbagātākiem saimniekiem viņu ērbērģos un kungiem muižās. Vēlāk koka klapes vietā par stiklu likuši cūku pūšļus. Kad rijā seru kaltējuši, tad tur bij'ši lieli dūmi, tad gājši dzīvāt uz aitu kūtīnu. Bada gados, un tādu bijis daudzi, kaltējuši vasaru usnes. Ziemā vārījuši ušņu zupi- svētdienās, jo tā skaitījies gards ēdiens. Maizei jaukuši klāt koku mizas, pelavas, balandes. Kartupeļu ar vēl nav bijis. 
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
Kolekcija21. zinātniskā ekspedīcija Dolē un Valkas rajonā
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.