0145-Hugo-Skujina-vakums-05-0036
AtšifrējaSandis Laime
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-01-14 15:40:38
Atšifrējums

1372

Puisis un ragana.
Andrs Ziemelis no 67. gadi vecā Pētera Antena Smiltenē.
Pie vienas saimnīcas dzīvāš puisis. Puišam nāburgos bīš drauks [draugs], ar jaunc puisis un tam nu šis (puisis) stāstīš, ka šim (puišam) vienmē no rītiem krusti sāpot. Nu nāburgu puisis sacīš tā: “Citādi nebūs, tava saimnīca ir ragana un tā tevi pa naktīm jādelē un tāpē tev krusti sāp.” Puisis gan nekā tāda nezināš, bet nu skaidri gan ar nezināš. Nu abi puiši norunāši izmainīties. Nāburgu puisis nāks šā vietā. Ka ta, vienu vakaru ņēmuši un izmainīšies ar. Nāburgu puisis atnācis un ielaidies puiša gultā. Un tas puisis akal aizgāš uz nāburgu māju. Saimnīca nekā no tā visa nezināsi. Ka nu bīš tā ap pusnakti, ta saimnīca akal apaukšus cie, pienākusi pie puiša gultas un gribēsi maukt apaukšus puišam galvā, lai akal izjādelētu raganās. Bet nāburgu puisis, skrapt! – šai apaukšus no nagiem (rokām) ārā un pašai (saimniecei) galvā. Tūli saimnīca palikusi par varen smuku ķēvi un puisis šo tik ar mokām varēš valdīt. Nu nāburgu puisis ķēvei mugurā un uz kalēju prom. Kalējam nu puisis licis, lai apkaļot ķēvei abas priekšas kājas. Kalēš ar ņēmis un apkalis. Ta nu nāburgu puisis akal aizjāš mājā, norāvis ķēvei apaukšus no galvas un palaidis vaļā. Rītīnā saimnīca vais nedrīkstēsi nevienam cilvēkam rādīties, jo tai pie nagiem (rokām) bīši piesisti pakavi.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaHugo Skujiņa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-145-1372

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.