KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaValijas Mednes folkloras vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja BaibaZiemule
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-25 14:18:57
Atšifrējums bet kauns iet turp, jo ir kaila. Kad jau labi satumst aiziet un ielien ābeļdārzā, pagrabā. Nakti izlien no pagraba un ar muti no ābelēm grauž ābolus. Dažus apēd visus, citus tik ar zobiem iestrīpo. Tad ieiet atkal pagrabā. No rīta saimnieks redz, āboli apgrauzti. Nu vakarā iet vaktēt, kas to ābolus grauž. Redz, no pagraba izlien sieviete, ēd ābolus un paēdusies ielien atpakaļ. No rīta saimnieks iet sauc, lai nāk ārā no pagraba. ja ir cilvēks. Atbild, ka ir cilvēks tik nav roku un ka ir kauns nākt ārā, jo ir jauna un kaila. Saimnieks saka, iestellēs savu kalpoņu drēbes. Bet meitas baidas iet pagrabā. Saka, ka nez vai neesot tik ķēms. "Nāciet vien, māsiņas, esmu cilvēks, tik nav roku,"atbild māsa. Nu kalpones iet un apģērbj māsu. Bet līdz ko māsa nāk ārā saimniekam, kas ir puisis, tā ļoti iepatīkas un tas jautā vai viņa grib būt viņa sieva. "Man nav roku." "Man ir dienestmeitas, kas tevi apkops." Saimnieks apprecē māsu. Dzīvo gadu. Nu vīram jāiet darbā (tai pašā kur viņas brālis) un tikai pēc pusgada būs mājās. Māsa paliek smaga. Tādēļ vīrs prom iedams piesaka, lai ja kas ir, atsūta viņam ar puisi grāmatu. Drīz vien atrodas māsai maza meitiņa. Nu viņa uzraksta grāmatu un dod puisim to aiznest vīram. Turp iedams puisis pārnakšņo māsas brāļa sievas namā. Šī prasa kur šis iešot. Izstāsta visu. Nu brāļa sievai rodas skaudība, ka vīra māsa tikusi tādā

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.