KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaValijas Mednes folkloras vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja BaibaZiemule
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-25 14:30:21
Atšifrējums laimē. Prasa, lai iedodot šai to grāmatu, viņa drusku paskatīšoties (tad vēl grāmatas nesa neaizlīmētas) Bet ko brāļa sieva dara? Ņem un pārraksta, ka bērniņš nav ne suns ne kaķis, bet dzīvs gan ir un piesaka puisim, lai atpakaļ nākot atkal iegriežas pie viņas. Vīrs grāmatu izlasījis uzraksta māsai, t.i. savai sievai: "Lai nu ir kāds būdams, glabā, kamēr iešu mājās," un sūta puisi atpakaļ. Bet brāļa sieva pārraksta tā: "Tēvs, māte, dzinat to nabadzi ar visu bērnu projam." Puisis aiznes grāmatu. Tēvs, māte raud to izlasījuši. Dēla sieva tik laba un bērniņš arī tik skaists. Bet neko darīt, reiz nu dēls tā pavēl, jādzen vien ir projam. Viņi nu piesien bērniņu jaunai sievai pie krūtīm un laiž abus pasaulē. Māsa iet iet. Iegribas dzert. Pieiet pie upes un dzeŗ, bet bērns izslīd un iekrīt upē. Nu māsa sāk kliegt un lūgt Dievu. Netālu krastmalā sēž viens vecis pie avotiņa un sauc: "Ko tu, sieviņ, kliedz?" "Vai, krusttēv, nāciet, bērniņš iekrita." Vecais atbild: "Nāc vien šurp, gan bērniņš rasies." Iet. Vecis paņem viņas rokas pamērcē avotiņā un pieliek pie stumbeniem, vienu un otru. Rokas pēkšņi pieaug. (Vecais vīrs bija Dievs). Arī bērniņš atrodas un vecis uzliek to jaunai sievai uz rokām. Nu māsa atkal iet, iet. Te viņai ļoti iegribas aiziet pie brāli, aplūkot kā tam klājas. Aiziet uz brāļa māju vakarā. Brālis turēja 2 dienestmeitas. Māsa lūdz tām naktsmājas. "Istabā gan mums nav rūmes, ir

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.