KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaValijas Mednes folkloras vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja BaibaZiemule
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-25 14:44:23
Atšifrējums atnācis ciemiņš," tās atbild. Ciemiņš bija māsas vīrs. "Es jau tepat ķēķī pārgulēšu," saka māsa Labs ir. Meitas padod viņai vakariņas un pašas ieiet istabā. "Nu kas ir, meitas, pastāstas pasakas, "saka vīrieši. "Mēs nezinam, bet mums ķēķī ir viena jauna nabadze, tā gan zinās." O, nabadzes pa pasauli staigādamas daudz ko dzirdējušas, saucot iekšā,"saka vīrs. Ienāk māsa ar mazo bērniņu. Viņu nepazīst. Saka, lai stāsta pasaku. Stāsta. Stāsta par sevi, savu dzīvi. "Vienam kopmanim bija divi bērni _" Kad māsa nonāca pie tās vietas, kad brāļa sieva saplēš traukus, sieva sāka saukt, ka ļoti galva sāpot, un ko tā nabadzite pļāpājot, lai dzenot viņu projam. Bet abiem vīriem pasaka iepatikusies un viņi grib dzirdēt viņu visu. Kad pasaka bija izstāstīta, viņa teica: "Un es pati esmu tā cietēja." Nu visi viņu pazīst. Brālis bija tik bezgala priecīgs un lūdza, lai piedodot viņam. Otrā rītā brālis sievu pakāra.

359

2.) Kāds kuģinieks iedeva savam dēlam lielu kuģi pilnu dažādām mantām, lai viņš brauc apskatīt svešas zemes. Dēls brauc. Te kādā dienā redz jūŗā zārku. Izvelk to uz kuģi, attaisa un redz, iekšā cilvēka līķis. Nu dēls aizbrauc svešā zemē pie kāda ķēniņa un lūdz, lai pārdod kapa vietu, priekš viena līķa. "Kur tu viņu dabūji?" jautā ķēniņš. "Jūŗā," atbild kuģinieka dēls. Nu nepārdod. Pats esot to tur ielaidis. Bet, kad kuģinieka dēls sola visu kuģa mantu, ir ar mieru arī pārdot kapa vietu. Nu apglabā līķi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.