0636-E-Zemitis-01-0012
AtšifrējaSandaS
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-12-08 13:44:27
Atšifrējumsviem zemniekiem palikt uz nakti vecajā kapsētā un tad tā riktīgi noskatīties, kas tad tos kapsētas mūrus pa nakti uzceļot. Kā domāts, tā darīts. Naktī vecajā kapsētā ierodās barons ar diviem zemniekiem vaktēt tos mūru cēlājus. Barons bija paņēmis līdz arī pudeli brandvīna, lai uztaisītu dūšu un nesajustu bailes. Visi trīs vaktētāji brālīgi sadzēra un arī aizmiga. Otrā rītā zemnieki nesagaidījuši mājās nakts vaktniekus, devās atkal uz pils celšanu. Bet tavu brīnumu! Mūris stāvēja kā bijis, bet barons gulēja beigts kā kaļķis uz naktī uzcelto kapsētas mūri. Abi zemnieki, kuŗi bija līdz ar baronu vaktējuši, bija palikuši mēmi un tā neviens nedabūja zināt, kas tad īsti vecajā kapsētā bija to nakti noticis. Baronu apglabāja tajā pašā vecā kapsēta, bet tumšos rudeņa vakaros gaŗāmgājēji mēdza stāstīt, ka pa veco kapsētu allaž staigājot nomirušā barona ģindenis. 
Līdz ar barona nāvi, neviens vairs neuzdrošinājās celt tajā vietā pili. Savu jaunceļamo pili nomirušais barons gribējis nosaukt par Krusta pili, tālab arī pie viņa nāves visu to apgabalu nosauca par Krustpili.
Teicēja: Anna Zvirgzdiņš, 72.g.v. Pļaviņās, noklausījies E.Zemītis, 19.g.v. Pļaviņās.

105

Kapsētas spoki.
Kādreiz trīs puiši, klausīdamies veco ļaužu nostāstos, vēderus turēdami smējās par to, ka vecie ļaudis stāstīja, it kā kapsētā rādoties spoki. Jaunie bijuši pat ar mieru svilpdami un pūzdami iet pusnaktī kapos, ja tikai par to viņiem veči izmaksāšot "magaričas". Labie, vecie ar mieru, saderējuši, ka nākošnakt trīs jaunie taisni pusnaktī ies svilpdami un pūzdami kapsētā. Nākošā vakarā jau sacēlies negants vējš un gaudojis visos mājas pakšos, jauniem kapsētas gājējiem jau dūša tā kā saplaka: palikas pavisam sūdīgs laiks. Bet tad nospļāvušies un izsaukušies: ko niekus, tad jau mēs nebūsim vīrišķi, ja nieka kapsētas spokiem neapgriezīsim sprandas. Vakarā visi trīs jaunieši dūšīgi paēduši, drusku iemetuši, lai būtu stiprāka dūša un devušies ar vella palīgu ārā. Ārā nejauki gaudojis vējš un tumsa bija tik liela, ka nevarēja divu
Fails0636-E-Zemitis-01-0012
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaErnesta Zemīša folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.