0636-E-Zemitis-01-0015
AtšifrējaSandaS
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-12-11 14:02:57
Atšifrējumsdienu šī paņēmusi gan lāpstu un devusies uz veča norādīto birzīti. Meklējusi ilgu laiku bērzu ar iegrieztu krustu un beidzot atradusi gan. Bijis varen resns un vecs bērzs. Sākusi atmērīt divdismit divus soļus no atrastā bērza uz rītiem. Iznācis rakt taisni tur, kur bijis uzvelts neliels akmens. Šo akmeni sieva novēlusi gan un nu sākusi rakt. No sākuma gājis it brangi ar rakšanu, bet vēlāk jau nokususi. Galīgi noguruse, tā meta rakšanai mieru un devās mājās, jo bija jāsāk vīram gatavot pusdienas. Pēc pusdienas sieva vairs nav gājusi uz birzi naudu rakt, tā vien šai licies, ka vecis sapnī šo mānījis. Bet nekā! Nākošā naktī vecis atkal piesities nabaga sievai un teicis, lai šī tik rokot vien dziļāk, esot pareizā vietā iesākusi, tikai lai neņemot nevienu līdz. Labi, nākošā dienā, izvadījusi vīru atkal darbā, sieva paņe'musi lāpstu un devusies uz birzīti. Rakusi dūšīgi vien atkal līdz pusdienai, bet naudas nav, kā nav. Sieva nospļāvusies un devusies mājās gatavot vīram pusdienas. Trešā naktī atkal vecis klāt: lai visādā ziņā nākošo dienu vēl ejot takt, ja neizrakšot, lai tad vairāk uz birzi arī neejot un šis arī šai vairs neparādīšoties, tikai šis vēlreiz piekodinot, lai nevienu līdzi neņemot, un kad izrokot naudu, lai to vīram rādot tikai tad, kad esot visu pārnesusi mājās. Izvadījusi sieva vīru darbu, šī atkal aizgājusi uz birzi rakt naudu. Rakusi ilgi, ilgi. Pienācis jau pusdienas laiks, arī vīrs jau pārnācis mājās un sieva gribējusi jau mest rakšanai mieru, kad piepēži lāpsta atdūrusies pret kautko cietu. Atrokot zemes, izrādījies, ka tā bijusi dzelzs plāte. Nabaga sieva to ar lielām mokām nocēlusi. Un tavu brīnumu! Zem dzelzs plātes gulējusi liela kaudze zelta dukātu. Sieva aiz liela prieka un laimes pat aizmirsa veča nosacījumu un devās aicināt vīru, lai jel tas apskatot viņu lielo laimi. Vīrs no sākuma neparko neticējis sievai, bet beidzot tomēr devies līdz ar sievu uz birzi. Bet kas tas! Tajā vietā, kur sieva bija izrakusi naudu, bedre bija aizberta, akmens virsū un no naudas ne vēsts. Vīrs sāka neganti lamāties par to, ka sieva te mānoties kā mazs bērns un tikai laiku izputinot. Bet sieva atsēdās uz akmeņa un gauži raudāja. No šī laika, veci sapnī nabaga sieva nekad netika vairāk redzējusi. 
Teicēja: Anna Zemītis, Siguldā, noklausījies: E.Zemīties, Siguldā. 
Fails0636-E-Zemitis-01-0015
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaErnesta Zemīša folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.