KrājumsLatviešu folkloras krātuve
Kolekcija19. zinātniskā ekspedīcija Lietuvā un Bauskas rajonā
Atslēgvārdi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2018-11-23 15:07:51
Atšifrējums

196.
kūrēji.

Līgotāju grupas tāpat bez ugunskuriem sēdēja arī parkā aiz pilsdrupām. Par lielu pārsteigumu izdzirdām lietuviešu dziesmas ar piedziedājumu "ļūļe, ļūļe…" Bet tās neskanēja ilgi. Kāds turpat no tās grupas uzsauca: "Pajāņojiet labāk!" – un tūdaļ, kaut ar jūtot svešu akcentu, atskanēja rinda līgo dziesmas:

3142

Sieru, sieru, Jāņa māte,

Tev ir govis laidarā…

Un turpinājās tikai līgo dziesmas.

Kur ugunskuri dega tuvu viens otram, izraisījās pat tāda kā apdziedāšanās:

3143

Ko tu dziedi, rumbas kakls,

Tev jau labi neskanēja!
Es dziedāju, man skanēja,
Visi meži locījās!

3137

Bet apdziedāšanās neieilga. Visi ļāvās dziesmu priekam. Gaiss virmoja dziesmās. "Līgo" Mēmeles abos krastos saskanēja ar "līgo" Mūsas krastos. Vakara migla, kas cēlās no upju ūdeņiem, ugunskuru dūmi visai apkārtnei radīja, piešķīra nereālu nokrāsu. Mēs mēģinājām skaitīt ugunskurus – cik to bija? Desmit…piecpadsmit vai divdesmit vai daudz vairāk Mēmeles krastos, cik vien tālu varēja redzēt, desmit, divdesmit… nē, daudz vairāk Mūsas krastos. Tie dega visā upes līkumā, cik tālu mūsu acis sniedza arī no tilta. Stunda ritēja pēc stundas, bet dziesmas skanēja un skanēja. Mēs atgriezāmies mājās, kad rīts jau sāka izkliedēt nakts tumsu… Bausķenieki šai naktī negulēja. Bija Jāņu nakts.

3142

Jāņu nakti neguļat!

Tad rītiņā redzēsieti,
Kā saulīte rotājās, līgo!

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.