Lizetes Skalbes vēstule (pirmā daļa)

Lizetes Skalbes vēstule (pirmā daļa)

Komentēt

NosaukumsLizetes Skalbes vēstule (pirmā daļa)
VeidsFoto
Nr.75
KolekcijaLiteratura.lv personu rokraksti
ParakstsTulkotājas Lizete Skalbes (1886–1972) vēstule dēlam Jānim Skalbem (1910–1986) 1956. gada 29. maijā. Vēstule rakstīta no Stokholmas, uz kurieni Lizete emigrējusi 1945. gadā; sūtīta dēlam uz LPSR, kur viņš palicis ar ģimeni.
Lizete Skalbe vēstulē min ģimenes locekļus:

  • tēvu (vīru) rakstnieku Kārli Skalbi (1879–1945) un viņa nāvi 1945. gadā;
  • meitu Ilzi Martu Skalbi-Legzdiņu (1912–1996);
  • meitas vīru arhitektu Robertu Legzdiņu (1901–1990);
  • mazdēlu (Ilzes un Roberta dēlu) vēlāko arhitektu un dizaineri Andreju Legzdiņu (1936).
Šī un citas Lizetes vēstules dēlam Jānim publicētas 1987. gadā žurnāla "Karogs" marta numurā.

Vēstules oriģināls Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 291744.

Teksta atšifrējums:

Stokholmā, 29. maijā 1956. g. [labajā pusē]

Mīļais dēls!

Tava vēstule manī modināja savādas sajūtas, kādas pārņem pēc ilga laika satiekot kādu tuvenieku. Prieks jaucās ar skumjām. Sevišķi sāpīgi bija dzirdēt par mātes nāvi, kaut arī jūs pieminēdami nebijām varējuši iedomāties viņu vēl esam dzīvu. Gribētos dzirdēt kaut ko tuvāk par viņas nāvi un kur viņa apglabāta. Tēvs mira 1945. gadā 15. aprīlī un viņa un viņa pelnu urnai līdzās vēl būs vieta arī manai, jo nedomāju, ka vēl ilgi dzīvošu, taču jau nākošā rudenī man paliks 70 gadu. Liktenis mūs ir izšķīris, jo kad Saulrietus atstājām bijām domājuši tikai par palikšanu Rīgā; bet kas jau reiz savas mājas ir atstājis, tas kā akmens [veļas – ievietots] tikai arvien tālāk. Līdz šim strādāju, bet nu jau vecums tāds, ka darbs jāizbeidz un jāsāk dzīvot no vecuma pensijas. Roberts strādā kādā arķitekta kantorī, Ilze apkopj māju un Andrejs nupat šopavasar beidza ģimnaziju. Viņam ir labas zīmētāja un modelētāja dāvanas, bet prasības tik augstas un konkurence tik liela, ka nevar zināt, kā būs augstskolā ar iekšā tikšanu. Šovasar viņš kādu mēnesi praktizēs kādā arķitektu kantorī.
Priecājos par taviem [bērniem – ievietots], taču augs jaunie mūsu vietā. Ceru, ka mazajam Janim veselība ir laba. Atceros, kā visi trīs, Tu, Emma un es nesām viņu pie ārstes uz pārbaudi. Un Margrietiņa ir “teicamniece” – varu gan iedomāties ko šis man svešais vārds nozīmē. Kaut jūs, cik varat, visi palīdzētu Emmai, lai viņa nepārpūlas, ja veselība viņai nav stipra. Man bija divas piemiņas no Saulrietiem, [lakats – ievietots], kuŗam man māte bija likusi savērpt dziju no Saulrietu aitām un to izaust, un Emmas šūta un izrakstīta spilven-

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Personas attēlāLizete Skalbe
Iekštelpas
Attēla radīšanas vieta29.05.1956
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Krāsas
Atslēgvārdi

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
29.05.1956Attēla radīšanas vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.