Nīcas etnogrāfiskais ansamblis

Nīcas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1920. gadā, pirmais tā vadītājs Nīcas Luterāņu baznīcas ērģelnieks Aleksis Skara. Ap 1927. gadu kolektīvu sāka vadīt Nīcas skolotājs Karelis, kurš Nīcas tautasdziesmu dziedātāju grupu gatavoja Otrajiem Lejaskurzemes Dziesmu svētkiem Liepājā, kas norisinājās 16. jūnijā, 1929. gadā. Vēlākajos gados tika organizēti Nīcas muižas zemnieku svētki, 1935. gada 4. augustā uz tiem ieradās arī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Uz zemnieku svētkiem Nīcas tautasdziesmu dziedātāju, dancotāju un muzikantu grupa gatavoja teatrālus uzvedumus, ko izrādīja ne tikai Nīcā, bet arī citos Latvijas novados. Nīcas tautasdziesmu dziedātāju kolektīvu sāka vadīt Jēkabs Ķīburs. Dziedātāju kolektīvs piedalījās Dziesmu svētkos Liepājā un Rīgā. 1931. gadā, kad tika uzņemta etnogrāfiska filma “Latviešu Kāzas Nīcā’’, tajā piedalījās arī Nīcas muzikanti un apkārtnes ļaudis.

1940. gada 11. augustā Valsts operas un baleta teātrī Nīcas tautas dziesmu un deju ansamblis J. Ķībura vadībā (12 dziedātāji un dejotāji) piedalījās svinīgā pasākumā, atzīmējot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. 1945. gada augustā Nīcas Etnogrāfiskais ansamblis piedalījās skatē, Rīgā, Pionieru pilī ar uzvedumu “Nīcas un Rīgas apdziedāšanās dziesmu karš”. 1953. gadā par Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītāju kļuva Reinholds Jansons, 1955. gadā ansamblis piedalījās Literatūras un mākslas dekādē Maskavā ar etnogrāfisku uzvedumu “Latviešu kāzas Nīcā” (70 dalībnieki).

Ansamblis kopš 1988. gada piedalījās Starptautiskajā Folkloras festivālā "Baltica". 2003. gadā ansambli uzsāka vadīt Mirdza Pabērza. 2005. gadā tika veikts skaņu ieraksts ar 24 Nīcai raksturīgām un vairāk dziedātām dziesmām. 2008. gada Dziesmu un deju svētkos Rīgā tautastērpu laureātu skatē kolektīva tautastērpi ieguva 1. vietu Latvijā. Turpmākajos gados kolektīvs daudz koncertēja, piedalījās dažādos pasākumos, repertuārs tika kuplināts ar vairākām tematiskām programmām – “Maizes programma”, “Mēslu talka Nīcā”, “Jūras programma”, tika atjaunotas un papildinātas apdziedāšanās dziesmas, kas spilgti raksturo Nīcas dziedāšanas tradīciju. Tiek dziedātas arī alus dziesmas, pirts dziesmas un tika veidota “Ziņģu programma”.

2012. gada rudenī kolektīvu sāka vadīt Laine Zeile. Pēc neliela pārtraukuma, dziedātāju pulkam pievienojās "Nīcas garā sauciena" un "Leiša" saucēja, priekšdziedātāja Velta Maļika. Kolektīvs aktīvi piedalās Latvijas Nemateriālā kultūras centra un folkloras nozares rīkotajos pasākumos.

Ansambļa dalībnieki 2020. gadā: Velta Maļika, Līva Sproģe, Olga Bēta, Aija Sileniece, Ausma Dzintare, Inta Ledāja, Laine Zeile.

Aprakstu sagatavoja ansambļa vadītāja Laine Zeile 2020. gada novembrī.